Kas ir ksantohromija?

Ksantohromija ir klīniska pazīme, kas parasti norāda uz subarahnoidālo asiņošanu, asiņošanas veidu, kas rodas smadzenēs. Pacientiem ar ksantohromiju cerebrospinālais šķidrums ir dzeltenīgā krāsā, jo satur bilirubīnu, pigmentu, kas rodas sarkano asins šūnu sadalīšanās laikā. Tas var būt fiziski redzams paraugā, lai gan rezultātu kvantitatīvai noteikšanai parasti izmanto tādas metodes kā spektrofotometrija, nodrošinot, ka diagnoze netiek palaists garām, un sniedzot informāciju par to, cik daudz dzeltenā pigmenta ir šķidruma paraugā. Šīs laboratorijas pārbaudes var veikt laboratorijā uz vietas vai paraugu var nosūtīt uz citu vietu, ja slimnīca vai klīnika noslēdz līgumu ar laboratorijas pakalpojumiem.

Cerebrospinālā šķidruma paraugus ņem, izmantojot metodi, kas pazīstama kā mugurkaula pieskāriens, kad adata tiek ievietota mugurkaula kanālā un tiek izmantota neliela šķidruma parauga noņemšanai. Traumas mugurkaula piesitiena laikā var izraisīt asiņu parādīšanos cerebrospinālajā šķidrumā, taču, īpaši, šķidrums būs sarkanīgs, nevis dzeltens, jo organismā esošie enzīmi vēl nav paspējuši noārdīt asins šūnas. Ja paraugs ir dzeltenīgs ar ksantohromiju, tas nozīmē, ka asinis mugurkaula kanālā ir atradušās pietiekami ilgi, lai tās sadalītos tādos komponentos kā bilirubīns.

Laboratorijas testi ir parādījuši, ka sarkanās asins šūnas var ievērojami ātri sadalīties, izraisot bilirubīna parādīšanos neilgi pēc asiņošanas parādīšanās. Viena lieta, kas praktiķiem jāņem vērā, ja pacientam ir nepieciešami vairāki mugurkaula piesitumi, ir tas, ka ksantohromiju var izraisīt asiņošana vai to var izraisīt trauma iepriekšējās mugurkaula piesitiena laikā. Šādās situācijās jāņem vērā pacienta vēsture, un ārsti var arī izmantot medicīniskās attēlveidošanas pētījumus, lai meklētu citas smadzeņu un muguras smadzeņu asiņošanas pazīmes.

Terminu “ksantohromija” lieto arī vispārīgāk, atsaucoties uz dzelteniem plankumiem uz ādas. Tos izraisa arī asins sadalīšanās un bilirubīna izdalīšanās. Kā daudzi cilvēki ir pamanījuši, vērojot zilumu dzīšanu, sākotnējās asiņu nogulsnes ir no zilas līdz sarkanas, un laika gaitā tās izgaist līdz dzeltenīgi brūnas, jo ķermenis sadala asins šūnas. Galu galā bilirubīns tiks arī aiznests un izteikts organismā. Bilirubīns ir arī dzeltenuma vaininieks, kas ir dzeltenīga acu un ādas krāsa, kas novērota cilvēkiem ar aknu slimībām, kuru ķermenis nespēj izvadīt dzelteno pigmentu.