Kublai (vai Khubilai) hans, pazīstams arī kā “pēdējais no lielajiem haniem”, dzimis 23. gada 1215. septembrī leģendārā Čingishana ģimenē, kurš nodibināja Mongoļu impēriju. Dzimšana varenā ģimenē noteica ceļu Kublai Khanam un viņa brāļiem Möngke, slavenajam karavīram, un Hulagu, kuri iekaroja Persiju.
Kublai Khans 1260. gadā kronēja sevi par Hanu, ķīniešu līdzvērtīgu imperatoram. Jūdžu attālumā viņa brālis Menke izdarīja to pašu, būdams pārliecināts, ka viņa militārā pagātne padarīs viņu par iespējamu kandidātu impērijas valdīšanai. Kublai neuztvēra jaunumus, un brāļi cīnījās gadiem ilgi, līdz viņš beidzot ieguva tiesības uz titulu un tādējādi izveidoja Ķīnas juaņu dinastiju.
Kublai Khans tiek uzskatīts par Ķīnas apvienošanu, iznīcinot iepriekšējo dinastiju paliekas. Lai gan viņa taktika bieži bija asiņaina, rezultāts bija impērija ar lielu ekonomisko un zinātnisko izaugsmi, labākām ēkām un publisko automaģistrāļu tīklu, kas ir daudz pārāks par visu, ko valsts jebkad bija redzējusi. Viņš bija arī pirmais imperators, kurš izmantoja papīra valūtu visās oficiālajās lietās; un ticīgais par mākslas nozīmi impērijas attīstībā. Kublai Khanam nebija tik veiksmīgas pūles, lai iekarotu Āzijas valstis, tostarp Japānu un Vjetnamu, tāpēc viņam bija jāpārcieš inflācijas problēmas un lieli zaudējumi savā armijā.
Kublai personīgi pārraudzīja Xanadu, viņa leģendārās vasaras rezidences Šandu provincē, projektēšanu un celtniecību. Xanadu kalpoja kā vieta progresīvas ūdens apūdeņošanas sistēmas izstrādei, ko vēlāk izmantoja dažādās valsts daļās, lai veicinātu lauksaimniecību un novērstu Mongolijas kara laikā nodarītos postījumus.
Kublai Khan nomira 18. gada 18. februārī 1294 gadu vecumā. Viņa nāvi apņem noslēpumi, jo daži seni teksti apgalvo dažādus iemeslus. Visticamākais scenārijs ir tāds, ka viņš nomira no podagras komplikācijām, kuras viņam bija radušās aizraušanās ar orgānu gaļas ēšanu. Kāna mīļākā sieva un viņa mantinieks arī nomira no podagras vairākus gadus pirms viņa.