Kas ir kvalitatīvā izpēte?

Kvalitatīvās pētniecības metodes visbiežāk tiek izmantotas tādās jomās kā antropoloģija, humanitārās zinātnes un socioloģija, lai gan katru no šīm jomām var pētīt arī ar kvantitatīvām metodēm. Tā kā šāda veida pētījumi ir pētnieciski un koncentrējas uz lietu, piemēram, cilvēka uzvedības, iemeslu, nevis dabiskās pasaules noskaidrošanu, tie bieži tiek kritizēti par pārāk subjektīviem. Tomēr daudzi izvirza pretargumentu, ka, tā kā kvalitatīvās metodes rada hipotēzes, tās ir ne tikai tikpat vērtīgas kā kvantitatīvās metodes, bet arī nepieciešamas teorētisko modeļu veidošanai, kas dod informāciju kvantitatīvo pētījumu metožu virzienam.

Datu vākšana un analīze ir vēl viens veids, kā kvantitatīvie un kvalitatīvie pētījumi atšķiras. Kvalitatīvajā izpētē datu paraugi parasti netiek vākti, izmantojot nejaušu atlasi, bet gan mērķtiecīgu spriešanu, proti, tie tiek izvēlēti pēc tā, cik labi tie raksturo noteiktas klases īpašības. Piemēram, kvalitatīvs pētījums par rasu nevienlīdzību, visticamāk, neattieksies uz pārtikušajām minoritātēm vai visiem mazākumtautības iedzīvotājiem, bet drīzāk varētu koncentrēties uz depresīvām teritorijām, kur minoritātes ir visvairāk izplatītas. Šī pieeja ir izvēlēta, jo kvalitatīvie pētnieki nav norūpējušies par cilvēku kvantitāti mazākumtautību klasē, bet gan par dzīves kvalitāti mazākumtautībām, kuras skārusi nevienlīdzība.

Pētnieka loma datu nozīmes interpretācijā ir vairāk centralizēta kvalitatīvajā pieejā nekā kvantitatīvās metodēs, kas ideālā gadījumā cenšas veikt tīri empīriskus novērojumus bez perspektīvas. Pretēji tam, kvalitatīvajiem pētniekiem ir jāpārdomā savs pētījums un savā analīzē skaidri jānorāda savu datu interpretācijas pamatojums.

Kvalitatīvie pētījumi tiek uzskatīti par īpaši vērtīgiem apstākļos, kad kvantitatīvie dati neņem vērā konkrētu parādību. Piemēram, lai gan ekonomika bieži nodarbojas ar konkrētas informācijas, piemēram, statistikas un finanšu datu, vākšanu, var teikt, ka tā ir kļūdaina, jo tā ignorē cilvēku humānistiskos un psiholoģiskos aspektus, kas ir galvenā sastāvdaļa. Šim cilvēciskajam komponentam ir nepieciešama kvalitatīva izpratne, kas noved pie tādu jēdzienu kā “patērētāju uzticēšanās” izstrāde.

Svarīgs mainīgais, kas jāņem vērā, analizējot kvalitatīvā pētījuma uzticamību, ir validitāte. Ir svarīgi apsvērt, kā tika izdarīts secinājums un vai tas patiešām ir uzticama un reālistiska tēmas interpretācija. Var būt vai nav lietderīgi jautāt, vai secinājums ir atkārtojams, vai arī to ietekmēja neobjektivitāte. Jāņem vērā arī tas, vai kvalitatīvo pētījumu dati ir labi pamatoti un cik lielā mērā tie veido lielāko daļu pieejamo datu.