Dažkārt saukta par labklājības domāšanu, labklājības apziņa ir pieeja domāšanas veida attīstīšanai, kas koncentrējas uz to, ko var paveikt, nevis uz to, ko nevar sasniegt. Šī pieeja tiek izmantota vairākos apstākļos, tostarp filozofiskā, reliģiskā un biznesa jomā.
Daudzi cilvēki labklājības apziņas pirmsākumus saista ar Jaunās domas kustību, kas attīstījās 19. gadsimta otrajā pusē ASV Vidusrietumu daļā, vai 20. gadsimta New Age kustību, kas radās gan Ziemeļamerikā, gan Eiropā. No abām kustībai Jaunā doma parasti tiek uzskatīta par koncepcijas iekļaušanu taustāmākā veidā. Labklājības domāšana caurstrāvo to sadraudzību un draudžu struktūru un funkcijas, kuras ir saistītas ar kristietības vienotības skolu (pazīstama arī vienkārši kā Vienotība), kas ir lielākā no Jaunās domas grupām.
Labklājības apziņas procesa neatņemama sastāvdaļa ir apzināties iespējas, kuras pasaulē ir daudz. Šīs iespējas var būt saistītas ar visu, sākot no mīlestības un garīgās apgaismības līdz panākumiem izvēlētajā karjerā. Tikai pēc iespēju atzīšanas indivīds var pāriet uz nākamo procesa posmu.
Apzinoties iespējas, indivīdam ir jācenšas saprast, ka viņš vai viņa ir cienīgs pretendēt uz esošajām iespējām. Tas bieži tiek darīts, apzinoties katra cilvēka raksturīgo vērtību un nosakot, ka Augstāks spēks vēlas, lai katrs cilvēks tiktu piepildīts šajā dzīvē. Atzīstot, ka iespējas ir atvērtas, indivīds var pāriet uz nākamo fāzi, ko sauc par pieprasīšanu.
Ar apgalvojumiem daudzas labklājības apziņas tradīcijas māca, ka indivīdam ir jābūt pēc iespējas precīzākam, piesakoties uz jebkāda veida labklājības iespējām. Piemēram, ja mērķis ir savākt finanšu resursus, kas palīdzēs ģimenei dzīvot pienācīgu dzīves līmeni, indivīds formulētu šo vēlmi un pieprasītu veidu, kā to paveikt. Līdzās finansiālajām iespējām ir iespējams arī pretendēt uz iespēju mīlēt un būt mīlētam, atsaucoties uz pievilcības likumu un esot atvērtam jaunu cilvēku klātbūtnei sociālajā lokā. Ja vēlme ir piesaistīt bagātību citās jomās, piemēram, garīgos jautājumos, indivīdam ir jāformulē prasība arī īpaši saistībā ar vēlmi uzzināt kaut ko konkrētu vai rast atbildi uz konkrētu ticībā balstītu jautājumu.
Lai gan apziņa par labklājību un bagātību parasti tiek uzskatīta par indivīdam pielāgotu pieeju, arī uzņēmumi var pieņemt tādu pašu domāšanas veidu. Iesaistoties pozitīvā apstiprinājumā par to, ko bizness pārstāv un kādi mērķi virzīs uzņēmumu uz priekšu, ir iespējams smelties uz labklājības apziņu, lai pārliecinoši iesaistītos darbībās, kas pārvietos biznesu tuvāk jebkuriem īpašnieku izvirzītajiem mērķiem.