Lakats ir apvilkts auduma kvadrāts, ko izmanto kā galvas vai kakla pārsegu. To var salocīt dažādos veidos, piemēram, veidojot trīsstūrveida vai taisnstūrveida auduma gabalu cepurei, galvas saitei vai šallei. Vārds lakats ir cēlies no franču vārda couvre-chef, kas nozīmē aizsegt galvu. Lakats ir pazīstams arī kā bandanna, un tas parasti ir pieejams Amerikas Savienotajās Valstīs ar Paisley tipa rakstu uz vienkrāsaina fona, piemēram, sarkana, zila, rozā vai dzeltena.
Lakatus izmantoja jau sešpadsmitajā gadsimtā, taču, tā kā tos parasti turēja rokās, lai noslaucītu sviedrus no sejas, tos vispirms sauca par kabatlakatiņiem. Daudzus Indijas zīda lakatus jeb bandannas Eiropā astoņpadsmitajā gadsimtā ieveda Holandes Austrumindijas uzņēmums, kas atrodas netālu no Kalkutas. Holandiešu Austrumindijas uzņēmums zīda kvadrātus sauca par taffa de foolas jeb tafta kakla drēbēm.
Astoņpadsmitajā gadsimtā Francijā fiču, kas būtībā ir liels lakats, bija populārs un stilīgs aksesuārs, ko valkāja sievietes. Fiču bija izgatavots no lina un piesprausts apģērba gabalā, lai nosegtu zemo kakla izgriezumu. To nēsāja arī kā šalli uz pleciem un kā galvassegu ar galiem sakrustoti un piesieti pie krūtīm.
Lakats ir saistīts ar dažādām cilvēku grupām. Afroamerikāņu verdzenes valkāja lakatus kā galvas aptinumus, kad Amerikas Savienotās Valstis ieveda krāsainos audumus no Indijas un veda ar amerikāņu kuģiem uz Jaunangliju. Tradicionālajā horvātu militārajā uniformā ir iekļauti lakati kā kakla apģērbs, un ir zināms, ka amerikāņu bandu locekļi tos valkā kā daļu no savām “krāsām”.
Lakats tiek uzskatīts par svarīgu Amerikas skautu formas tērpa sastāvdaļu. Spilgtas krāsas lakatu skauti izmantoja, lai aizsegtu degunu un muti putekļainās vietās vai kā žņaugu, kas aptīts ap ievainoto vietu, lai apturētu asiņošanu. To izmantoja arī, lai iegremdētu ūdenī un novietotu uz ādas, lai atvieglotu karstumu karstā vai mitrā laika apstākļos.