Lapu rēta ir vieta, kas paliek pēc lapas, kad lapa nolaužas no kāta vai zara. Kad lapa nokrīt no koka, kāts kļūst mīksts un lapa lūst un nokrīt. Kātiņš ir tā lapas daļa, kas to savieno ar auga kātu vai zaru. Laikā, kad kāts atbrīvojas, tas atdala visus traukus, pa kuriem pārvietojas pārtika un ūdens. Pēc atbrīvošanās no auga nelielais laukums uz kāta, kas atstāts atvērts, sadzīst un atstāj raksturīgu zīmi. Šo zīmi ir viegli pamanīt, jo tā parasti ir gaišāka par kātu. Marķējums ir arī raibs ar punktiem, kas atrodas vietā, kur agrāk bija savienoti kuģi. Šie asinsvadi ir sagrupēti kopās, ko sauc par saišķu rētām. Gan lapu rēta, gan saišķa rētas ir ļoti noderīgas augu sugu noteikšanai ziemas mēnešos.
Mēģinot identificēt augu, lapu rētas un saišķu rētas tiek rūpīgi pārbaudītas, bieži vien ar palielināmo stiklu. Aplūkojot lapas rētas izmēru un formu, var saskatīt vispārēju priekšstatu par to, kāda veida lapas tur bija agrāk. Augiem ar lielām lapu rētām un daudzām saišķu rētām parasti bija lielas lapas. Mazai lapai parasti ir mazāk izliektu rētu un tikai pāris saišķu. Izliekta lapu rēta ir raksturīga lielākām lapām, jo izliekts kāts palīdz labāk izturēt lapas svaru nekā plakana. Izmantojot rētas, botāniķis var noteikt augu lapu rakstu, kā arī to izmēru un dažos gadījumos arī formu. Visas šīs īpašības ir ļoti svarīgas, mēģinot noteikt dažādas augu sugas ziemā.
Lai gan visas lapu rētas ir krītošu lapu rezultāts, tām var būt dažādas formas, izmēri un krāsas. Rētas krāsa ir atkarīga no kāta krāsas, uz kuras tās atrodas. Zaļā, brūnā un sarkanā krāsā ir viena no šīm rētām. Ir arī lielas un mazas rētas un apaļas un plakanas. Cita starpā formas var ietvert ovālu, sārmu un pusmēness. Tas ir atkarīgs no tās lapas formas un izmēra, kas radīja rētu. Gar rētu var būt arī matiņi, kas var arī palīdzēt identificēt.