Kas ir līdzjūtības nogurums?

Līdzjūtības nogurums ir stāvoklis, kad indivīds pakāpeniski kļūst mazāk līdzjūtīgs pret noteiktiem medicīniskiem vai sociāliem apstākļiem. To parasti izraisa atkārtota pakļaušana ciešanām vai sāpēm noteiktā laika periodā, kas ir izplatīta aprūpes darbinieku un citu veselības aprūpes speciālistu vidū. Papildus līdzjūtības trūkumam cilvēks, kas cieš no līdzjūtības noguruma, var arī zaudēt cerību un viņam ir grūtāk izjust prieku, palīdzot pacientam vai personai, kurai nepieciešama aprūpe. Līdzjūtības noguruma ārstēšana ietver konsultācijas individuāli vai grupā.

Daudzām profesijām ir paaugstināts līdzjūtības noguruma risks. Piemēram, glābšanas darbinieki, kuriem vairākkārt ir jāpalīdz cilvēkiem sarežģītās situācijās, var kļūt mazāk līdzjūtīgi pret cilvēkiem, kurus viņi cenšas glābt. Stāvoklis sākotnēji tika diagnosticēts medmāsu grupā, taču kopš tā laika ir konstatēts, ka tas ietekmē plašu profesiju klāstu, tostarp ārstus, skolotājus, konsultantus un veterinārārstus. Tas ir visizplatītākais starp cilvēkiem, kuru profesija ir saistīta ar slimu, slimu vai ievainotu cilvēku aprūpi.

Stāvokļa primārais simptoms ir samazināta līdzjūtība pret situāciju, kas parasti izraisa līdzjūtības jūtas. Tomēr ir arī citi, kas var vairāk ietekmēt cietušā ikdienas dzīvi. Tie var ietvert paaugstinātu stresa vai trauksmes līmeni, bezcerības sajūtu un vēlmi izolēties no draugiem un ģimenes. Slimniekam var būt arī grūti koncentrēties un viņam var būt problēmas ar savu jūtu paušanu.

Ārstēšana parasti ietver konsultācijas, lai noskaidrotu, kas izraisa problēmu un kā to var novērst. Precīza ārstēšana būs atkarīga no indivīda jūtām un situācijas. Vairumā gadījumu vispārējais mērķis ir palīdzēt personai atgriezties savā darbā ar pastiprinātu vēlmi palīdzēt cilvēkiem, kuri ir slimi vai kuriem nepieciešama aprūpe. Terapija, ko veic apmācīts profesionālis, ir svarīga, lai nākotnē varētu redzēt cilvēku, kurš cieš no līdzjūtības noguruma, ko parasti sauc arī par empātijas nogurumu, jo tas var izraisīt smagu depresiju un citas garīgas problēmas.

Lai gan līdzjūtības nogurums ir stāvoklis, kas parasti skar indivīdus, ir arī daži pierādījumi, ka tas var ietekmēt veselas valstis vai reģionus. To var redzēt, kad atkārtota saskarsme ar kādu traģisku ziņu stāsta, ka sabiedrība nespēj izjust līdzjūtību pret upuriem. To pašu var novērot, ja konkrēta labdarības organizācija ilgstoši izmanto līdzjūtības reklāmas.