Līdzsvars ir stāvoklis, kurā nenotiek neto izmaiņas. Kaut ko šajā stāvoklī var uzskatīt par stabilu, līdzsvarotu vai nemainīgu, un tas notiek ārkārtīgi reti, parasti pastāv tikai īsu laiku, pirms kaut kas izjauc līdzsvaru. Šis jēdziens ir ļoti svarīgs zinātnēs, jo tas ietekmē visu, sākot no matemātikas līdz Visuma izpētei, un pastāv vairāki dažādi līdzsvara veidi. Visos gadījumos šis termins raksturo stabilu stāvokli.
Lielākā daļa lietu laika gaitā mēdz mainīties, dažreiz lēnām un dažreiz strauji. Pastāvīgā tendence mainīties apgrūtina stabilitātes stāvokļa nodibināšanu, pat ja šāds stāvoklis ir ļoti svarīgs. Piemēram, cilvēka organismā to sauc par homeostāzi, un tas ir ļoti vēlams — organisms nepārtraukti strādā, lai to panāktu. Vienkāršā homeostāzes darbības piemērā šūnas un to apkārtējais šķidrums cenšas uzturēt izotonisku vidi, kas ļauj atkritummateriāliem izplūst no šūnas, kamēr jauns materiāls ieplūst, kā rezultātā šūnas iekšienē nenotiek tīrās izmaiņas.
Ķīmijā terminu “dinamiskais līdzsvars” dažreiz lieto, lai aprakstītu situāciju, kurā reakcijas un aktivitāte šķīdumā tiek līdzsvarota ar pretēju reakciju palīdzību, saglabājot šķīdumu stabilu. Vienkāršā piemērā cilvēks var iedomāties novietot divus cilvēkus abos staba galos. Ja katrs cilvēks ar vienādu spēku spiež pret savu staba galu, stabs nekustēsies, jo abi pretējie spēki līdzsvaro viens otru.
Tam ir arī nozīme spēļu teorijā simetriskā līdzsvara veidā, kurā visi spēles dalībnieki izmanto identisku stratēģiju. Matemātikas jomu bieži ļoti interesē šī jēdziena pielietojums visam, sākot no ekonomikas sistēmu darbības skaidrošanas līdz sarežģītu fizikas problēmu un jautājumu izpētei.
Svarīgs ir arī bioloģiskais līdzsvars. Papildus homeostāzē sasniegtajam līdzsvara stāvoklim ķermenis izmanto arī fiziskā līdzsvara uzturēšanas principus. Dabiskā vide arī cenšas uzturēt līdzsvaru, lai tā varētu uzturēt dzīvos organismus. Bioloģijas pētniekus interesē teorētiskie scenāriji, piemēram, kas varētu notikt, ja evolūcija sasniegs punktu, kurā nemainīsies, un dzīvie organismi pārstātu attīstīties. Šī situācija ir ļoti teorētiska, jo tā būtu saistīta ar daudzo sarežģīto spiedienu novēršanu vai līdzsvarošanu, kas laika gaitā izraisa dzīvo organismu attīstību.