Loģiskā ietvara pieeja ir projektu vadības rīks, ko visbiežāk izmanto starptautiskā vidē. Rīks nodrošina virkni darbību, tostarp katra projekta plānošanas un izstrādes, īstenošanas, kā arī pārskatīšanas un novērtēšanas posmus. Sistēmai ir nepieciešamas šīs darbības, lai liela mēroga projekts varētu pareizi darboties no sākuma līdz beigām. Katra posma pārraudzība ir atkarīga no procesā iesaistīto pušu skaita un projekta ilguma. Lai gan loģiskā ietvara pieeja sniedz daudzas priekšrocības, šim pārvaldības rīkam ir trūkumi.
Galvenā loģiskā ietvara priekšrocība ir plānošanas un projektēšanas fāzes. Šādos brīžos iesaistītās puses ieskauj projektu no katras puses, uzdodot jautājumus un atšifrējot projekta vājās vietas. Šo posmu mērķis ir dot lēmumu pieņēmējiem vislielāko iespēju vākt informāciju. Lielāks atbalsts ļauj pieņemt labāku lēmumu, it īpaši, ja ir pieejams liels, starptautisks projekts. Šajā posmā var rasties alternatīvas dažiem projekta aspektiem.
Ieviešana šajā pārvaldības procesā var būt nedaudz lēnāka nekā citas metodes. Loģiskā ietvara pieeja mēdz darboties lēni, jo katra soļa pārskatīšana un pareiza ieviešana prasa laiku. Īstenošanas posmā var būt arī ārēji faktori. Lēmumu pieņēmējiem, vadībai un citām pusēm, iespējams, būs jāparaksta projekta īstenošanas procedūras. Nepieciešamība pēc vairākām personām nodrošina, ka visiem projekta posmiem ir atbilstošas īstenošanas procedūras, pamatojoties uz iesaistītajām starptautiskajām pusēm.
Pārskatīšana un novērtēšana parasti izmanto vairākus saziņas veidus. Loģiskā ietvara pieeja lielā mērā ir atkarīga no komunikācijas, jo attālums vai ģeogrāfiskie ierobežojumi var apgrūtināt projektu novērtēšanu. Vērtētāji vērtēšanas posmā bieži izmanto finanšu rādītājus vai citus kvantitatīvus rīkus. Plāna un projektēšanas fāzes loģiskā ietvara pieejā aizņem ilgāku laiku, lai nodrošinātu pareizu darbību. Tas arī noved pie precīzākiem novērtējumiem, izmantojot atbilstošus rādītājus, tādējādi radot lielāku finansiālo atdevi lēnāka ieviešanas procesa dēļ.
Neskatoties uz visiem tā uztvertajiem ieguvumiem, loģiskais ietvars nav panaceja biznesa procesu vai projektu vadības ziņā. Viens būtisks trūkums ir projekta neelastība; detālplānojuma un projektēšanas fāzes var ierobežot uzņēmumu vai uzņēmumus mainīt projektus, kad tie sasniedz noteiktu punktu. Izmaksu un ieguvumu analīze ir arī potenciāls trūkums. Ja vien finansiālais pieaugums nav diezgan augsts, uzņēmums var gūt zemu peļņu no ieguldītā kapitāla. Šī rīka ietvaros ir nepieciešama arī sistemātiska apmācība un attīstība, kas prasa vairāk laika uzņēmuma attīstībai, nevis projekta īstenošanai.
SmartAsset.