Mācīšanās līkne ir jēdziens, ko izmanto, lai noteiktu, cik ātri prasmi var apgūt. Parasti tiek rādīts kā vienkāršs grafiks, un tajā bieži ir attēlots laiks, kas nepieciešams jaunas idejas vai prasmju kopas apguvei, apvienojumā ar meistarības sasniegšanas ātrumu. Mācīšanās līknes bieži izmanto, lai novērtētu indivīda progresu salīdzinājumā ar vidējo rādītāju.
Vācu psihologs Hermans Ebinhauss šo terminu ieviesa, pētot atmiņu un iegaumēšanu 19. gadsimta beigās. Savā 1885. gada darbā Memory: A Contribution to Experimental Psychology Ebinhauss aprakstīja savus atklājumus gan attiecībā uz mācīšanās līkni jeb zināšanu iegūšanas ātrumu, gan aizmirstības līkni, saistītu grafiku, kas mēra, cik ātri iegaumētā informācija tiek zaudēta. Viņa grāmata tiek uzskatīta par revolucionāru darbu šajā jomā, un tas ātri izraisīja šo līkņu izmantošanas popularitāti kā progresa mērīšanas līdzekli.
Jēdziens terminoloģijā ir nedaudz mulsinošs pat ekspertiem. Piemēram, stāva līkne nozīmē divus ļoti atšķirīgus grafikus. Daži uzskata, ka tas nozīmē, ka agrīnā stadijā tiek iegūts liels zināšanu apjoms, kas parastajā grafikā sākumā tiek parādīts kā stāvs slīpums, kas pakāpeniski samazinās. Piemēram, šahu varētu uzskatīt par spēli ar stāvu līkni, jo, lai gan noteikumi ir vienkārši un ātri apgūstami, spēles meistarība var aizņemt vairākus gadus. Šis termins dažreiz tiek lietots arī, lai aprakstītu īpaši grūti vai smagi apgūstamas prasmes, jo, domājams, ir grūtāk uzkāpt stāvās nogāzēs.
Plakanas vai pakāpeniskas mācīšanās līknes vispārīgāk tiek saprastas kā jēdziens. Uz plakanas līknes iegūto zināšanu ātrums tiek lēnām sadalīts laika gaitā, tāpēc ātrums parasti ir vienāds. Priekšmetos ir nepieciešams ilgs laiks, lai iegūtu pilnīgu meistarību, bet tas nodrošina pietiekami daudz laika, lai patiesi iespiestu smadzenēs procedūras vai prasmju sastāvdaļas. Tos bieži ir ļoti grūti apgūt, jo tie nenodrošina ātru, izmantojamu zināšanu atlīdzību.
Cilvēkiem jāatceras, ka šie grafiki atspoguļo laika gaitā iegūto zināšanu vidējo līmeni. Tā kā dažādiem cilvēkiem ir atšķirīga izcelsme vai spējas, daži var mācīties ievērojami ātrāk vai lēnāk nekā citi. Pastāvīga nespēja sasniegt mērķus vai kontrolpunktus, ko nosaka mācīšanās līknes, tomēr var norādīt uz problēmu, piemēram, mācīšanās traucējumiem vai vienkārši priekšmeta pamatprincipu neizpratni. Šādā gadījumā var būt vērts mēģināt novērst problēmu, veicot koriģējošu apmācību priekšmetā. Ja apmācība nepalīdz uzlabot studenta mācīšanās ātrumu, viņš vai viņa var vēlēties pārbaudīt, vai viņam nav mācīšanās traucējumu, piemēram, disleksijas, kas var kavēt indivīda spēju sekot līdzi līknei.