Galvenie krājumi ir atkārtoti lietojami krājumi, kuru pamatā ir bezgaļas sastāvdaļu maisījums, piemēram, sojas mērce, ķīniešu rīsu vīns un dažāda veida garšvielas. Vienīgā reize, kad gaļa tiek pievienota, ir tad, kad tā tiek sautēta vai vārīta buljonā, lai iegūtu papildu garšu. Termina “galvenais krājums” priekšā bieži ir vārds “ķīniešu”, jo tiek uzskatīts, ka tas ir cēlies no Kantonas vai ķīniešu virtuves. Saskaņā ar leģendu, ir meistaru krājumi, kas ir jau vairāk nekā gadsimtu veci, un tie ir nodoti no vienas ģimenes uz otru. Neatkarīgi no tā, vai tā ir taisnība vai nē, tehniski ir iespējams, ka galvenās rezerves var ilgt tik ilgi, kamēr tiek ievēroti atbilstoši piesardzības pasākumi.
Cukurs tiek pievienots galvenajam buljonam, lai iegūtu papildu saldumu. Citas sastāvdaļas, piemēram, ķīniešu rīsu vīns un garšvielas, tiek pievienotas, lai iegūtu unikālu garšu. Meistaru krājumu izmantošana ir saistīta ar sarkano gatavošanu, jo tiek pievienota sojas mērce, kas ir atbildīga par iegūto gaļas sarkanīgo krāsu.
Meistaru krājumu nozīmi var novērtēt, saprotot, kā darbojas kulinārijas procesi, piemēram, vārīšana un malumedniecība. Cepšanai nepieciešams sauss un mitrs karstums, lai pievienotu ēdienam aromātu un arī padarītu noteiktus gaļas veidus mīkstākus vai košļājamākus. Pazīstams arī kā grauzdēšana katlā, process sākas ar apcepšanu. Pēc tam gaļu vai sastāvdaļas ievieto uzkarsētā katlā, kurā ir noteikta veida šķidrums, piemēram, pamatbuljons, lai pievienotu garšu.
Malumedniecība ir pretējs vārīšanai. Kamēr sautēšana tiek izmantota gaļai vai “cietiem” ēdieniem, malumedniecība ir vairāk piemērota smalku vai jau maigu sastāvdaļu, piemēram, olu, dārzeņu un noteiktu gaļas veidu, pagatavošanai. Malumedniecībā gaļai ir atļauts vārīties ūdenī, vīnā vai buljonā. Gaļai, kas ir cepta vai sautēta galvenajā buljonā, pēc izņemšanas jādod laiks atdzist.
Meistaru krājumus var lietot atkārtoti, un, jo vairāk tos lieto, jo bagātīgāka mēdz būt to garša. Lai izvairītos no baktēriju piesārņojuma, ir jāizmanto tikai viens gaļas veids. Ja citai gaļai nepieciešama sautēšana vai malumedēšana, tad jāizmanto cita gaļa. Pēc katras lietošanas pamatkrāsām jābūt arī izkāšām un kārtīgi atdzesētām. Nākamajā lietošanas reizē tie ir vēlreiz jāvāra, pievienojot garšvielas, lai saglabātu to bagātīgo garšu.