Medicīnas privātums attiecas uz pacienta tiesībām uz viņa vai viņas medicīniskās informācijas konfidencialitāti. Medicīnas privātuma likumi un noteikumi nosaka ierobežojumus tam, ar ko tieši var kopīgot medicīnisko informāciju. Privātumu medicīnas jomā aizsargā arī ārsta/pacienta konfidencialitāte, kas ir juridiski atzīta privilēģija.
Ir vairāki iemesli, kāpēc medicīniskā privātums ir svarīgs. Pacienti varētu baidīties no ģimenes, draugu vai darba devēju diskriminācijas noteiktu slimību vai slimību dēļ. Cilvēki var arī vēlēties paturēt noslēpumā noteiktu medicīnisko informāciju dažādu iemeslu dēļ, piemēram, lai izvairītos no apmulsuma vai vēlmes, lai par slimību nebūtu jārunā draugiem.
Medicīnas privātuma likumi nodrošina, ka pacients var noteikt, ar ko un kad kopīgot savu medicīnisko informāciju. Amerikas Savienotajās Valstīs Veselības apdrošināšanas pārnesamības un atbildības likums (HIPPA) nosaka likumus, kas izstrādāti, lai aizsargātu pacientu privātumu. Ir ieviesti daudzi noteikumi un drošības pasākumi, kas daļēji attiecas uz elektronisko uzskaiti un daļēji ar citiem informācijas izpaušanas veidiem.
Saskaņā ar HIPAA ārsts bez pacienta piekrišanas nevar atklāt informāciju par pacienta stāvokli nevienam, izņemot pacientu. Tas nozīmē, ka ārsts nozieguma gadījumā nevar pat atklāt informāciju laulātajam vai vecākam vai policijai. Pacientam būs vai nu jādod piekrišana, ka ārsts var dalīties ar informāciju, vai arī tiesai, policijas gadījumā, būs jāizdod pavēste, ja ir vainu mīkstinoši apstākļi.
Medicīnas privātumam ir noteikti ierobežojumi. Piemēram, ārsts var dalīties informācijā ar apdrošināšanas sabiedrību, ja viņam tas ir jādara, lai saņemtu apstiprinājumu ārstēšanai. Parasti tam ir nepieciešama arī pacienta piekrišana, lai gan pacients var vienkārši piekrist vispārējai informācijas apmaiņai un var nebūt jāpiekrīt katrā konkrētajā gadījumā. Noteiktu ierobežotu informāciju var arī kopīgot ar iekasēšanas aģentūrām, ja pacientam ir neapmaksāti medicīniskie rēķini, taču šī informācija parasti attiecas tikai uz veiktās ārstēšanas izmaksām un nevar sniegt konkrētu informāciju par sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem.
HIPAA arī nosaka drošības pasākumus pacientu ierakstu elektroniskai glabāšanai, lai nodrošinātu privātumu. Piemēram, HIPAA nosaka noteikumus, kas nosaka ierobežotu piekļuvi elektroniskajiem ierakstiem. HIPAA ir arī izstrādāta politika attiecībā uz privātuma noteikumu un ziņošanas prasību pārkāpumiem, ja veselības ierakstiem vai datiem piekļūst nesankcionēta puse.