Ja attīstītājs plāno sadalīt zemes gabalu kopīpašumu vienībās, ir jāsagatavo pamatakts un jāreģistrē attiecīgajā valsts iestādē tajā jurisdikcijā, kurā atrodas zeme. Šajā aktā būs redzams īpašuma sadalījums atsevišķās vienībās, kā arī norādīts, kur plānotajā apbūvē atradīsies koplietošanas telpas. Tāpat kā visos aktos, arī visi īpašuma lietošanas ierobežojumi parasti ir norādīti pamataktā.
Kondomīnija apbūve ir ēka, kurā ir vairākas atsevišķas apakšvienības, kas pieder atsevišķi. Koplietošanas telpas, kā arī galvenās sistēmas, piemēram, siltums un gaiss, ir kopīpašums atsevišķu vienību īpašniekiem. Lai gan katrs atsevišķs vienības īpašnieks saņems īpašuma aktu par savu vienību, parasti pirms pirmās atsevišķās vienības pārdošanas ir jāiesniedz pamatakts par kopējo attīstību.
Līdzīgi kā jebkurā citā aktā, pamataktā īpašums tiks aprakstīts gan pēc juridiskā apraksta, gan pēc vispārzināmās adreses. Tomēr atšķirībā no citiem aktiem šajā aktā būs paskaidrots, kā īpašums ir sadalāms atsevišķās vienībās. Piemēram, ja projektā ir 100 atsevišķas vienības, tas tiks atspoguļots pamataktā.
Līdztekus tam, cik daudz atsevišķu vienību būs kopīpašuma projektam, pamataktā ir norādīts arī, kur atradīsies koplietošanas telpas, un juridiski tiek piešķirtas īpašumtiesības uz šīm platībām atsevišķiem īpašniekiem. Kopējās zonās parasti ietilpst gājēju celiņi, gaiteņi, autostāvvietas, kā arī zāliena zonas, veļas mazgātavas un baseinu zonas. Šīs platības parasti uztur daudzdzīvokļu māju asociācija, kas sastāv no visiem individuālajiem īpašniekiem. Turklāt par tādām galvenajām sistēmām kā apkure un dzesēšana ir kopīpašumu asociācijas atbildība. Vairumā gadījumu individuālajiem īpašniekiem ir jāmaksā ikmēneša maksa par koplietošanas telpu uzturēšanu un uzturēšanu.