Filmu, kas apzināti humoristiskā veidā pārņem pretrunīgi vērtētas vai tabu tēmas, bieži sauc par melno komēdiju. Šāda veida filmās tiek izmantots sarkastisks vai sardonisks dialogs, lai novērstu dažus no skatītāju aizspriedumiem par pareizu attieksmi pret tabu tēmu. Ir daži priekšmeti vai tēmas, kuras daudzi cilvēki uzskatītu par pārāk tabu vai slimīgiem, lai kļūtu par tradicionālās komēdijas filmas pamatu. Piemēram, karadarbības realitāte parasti ir piemērota dokumentālajām filmām vai nopietnām dramatiskām filmām. Režisora Stenlija Kubrika Vjetnamas kara filma Full Metal Jacket un Roberta Altmana M*A*S*H* gan aplūko kara tēmu ar nepārprotami tumšu humoru. Piemēram, filmas Kubrick’s Full Metal Jacket galvenais varonis pavada lielu daļu filmas, murminot sarkastiskus novērojumus, kamēr ap viņu atklājas kara šausmas.
Melnajai komēdijai ne vienmēr ir smags vai slimīgs tonis. Dažreiz humors nāk no būtībā vienkāršiem personāžiem, kuri nonāk tradicionāli drūmos vai strīdīgos apstākļos. Varoņiem var nebūt ne jausmas, ka viņu nodarbošanās vai dzīvesveids ir morāli vai ētiski apšaubāmi nepiederošām personām, piemēram, auditorijai. Vienā piemērā Sunshine Cleaners ir divas sievietes, kuras uzsāk savu nozieguma vietu uzkopšanas pakalpojumu, kas pretstata šaušalīgos nozieguma vietu attēlus ar optimistisku tiekšanos pēc amerikāņu sapņa. Melnā komēdija parasti nevairās no savas tumšākās tēmas, bet gan komēdiskā vai satīriskā veidā atspoguļo noteiktus tās aspektus.
Morbids vai tumšs humors var būt ļoti subjektīvs komēdijas veids, tāpēc šāda veida komēdiju producentiem un režisoriem ir jāizlemj, vai konkrēta aina šķērso pieņemamības robežu. Tipiskas melnās komēdijas mērķauditorija parasti nav galvenā, tāpēc veidotāji var un bieži vien arī dara, kad runa ir par šokējošām vai strīdīgām sekvencēm. Piemēram, melnā komēdija par Korejas karu varētu ietvert grafiskas kaujas lauka vai operāciju zāles ainas, taču filmas veidotājiem ir jāizlemj, vai komēdijas elementi ir pietiekami spēcīgi, lai līdzsvarotu dramatiskākas vai strīdīgākas sekvences. Veiksmīga melnā komēdija skatītājiem joprojām ir jāuztver kā komēdija, nevis drāma ar dažiem tumša humora piemēriem.
Stenlijs Kubriks arī izveidoja vēl vienu filmu, ko daudzi kinokritiķi uzskata par vienu no labākajām melnajām komēdijām, kas jebkad ražotas. Grāmatā “Dr. Strangelove” jeb “Kā es iemācījos pārtraukt uztraukties un mīlēt bumbu” kāds garīgi nelīdzsvarots militārists atsakās atsaukt atmiņā amerikāņu bumbvedēju eskadru, kam kļūdaini lika nomest atombumbas Krievijai. Dažādu diplomātu un militārpersonu centieni novērst pilnīgu globālo iznīcināšanu kļūst par pamatu tumšām komēdiju sekvencēm. Lai gan pati tēma, kodolkara briesmas, parasti nav piemērota komēdijai, Kubriks un aktieris Pīters Sellerss spēj saglabāt filmas tumši komisko toni, izmantojot izcilus dialogus un pārlieku lielas varoņu lomas. Šis līdzsvars starp komēdiju un patosu ir tas, kas atšķir melno komēdiju no tradicionālākām komēdijām.