Melnā marlīna ir populāra medījumu zivs Istiophoridae dzimtā. To var atrast peldoties pie ūdens virsmas Klusajā okeānā un Indijas okeānā. Tāpat kā citas marlīnas, tas var izaugt ārkārtīgi liels un var ļoti ātri peldēt. Šim marlīna variantam ir liels spēks un izturība, kas padara to par vienu no visgrūtāk spolējamām zivīm zvejniekiem.
Šī sporta zivs var izaugt līdz milzīgiem izmēriem, sasniedzot pat 1,000 mārciņu (454 kg) svaru un 15 pēdas (4.6 m) garu. Tomēr lielākā daļa ir no 200 līdz 400 mārciņām (91 līdz 181 kg). Melnā marlīna ir lielākā no visām marlīnām, un lielākās gandrīz vienmēr ir sievietes.
Tie ir ne tikai melni, bet arī tumši zilā krāsā, ar sudrabainiem vēderiem un garu asu knābi. Tā ir vienīgā marlīna ar stingrām krūšu spurām, kas neguļ pie ķermeņa. Melnā marlīna dod priekšroku uzturēties siltā ūdenī, kur temperatūra nenoslīd zem 68 ° Fārenheita (20 ° C). Viņi parasti uzturas tuvu piekrastei un pie salām un rifiem, tikai dodoties dziļā ūdenī, izvairoties no plēsējiem.
Šāda veida marlīna ēd gandrīz visu, ko tas var noķert, tostarp astoņkājus, vēžveidīgos, kalmārus un daudz dažādu veidu mazas zivis. Tam īpaši patīk tuncis. Melnā marlīna ir viena no pasaulē ātrākajām zivīm, tāpēc tās upurim ir īpaši grūti izbēgt. Tas var ātri un viegli apdzīt gandrīz jebkuru mazāku jūras radījumu.
Zvejnieki izbauda izaicinājumu noķert melno marlīnu, jo viņi, kā zināms, aizvada drausmīgu cīņu. Kad tie ir aizķerti, tie lielā ātrumā mēdz doties uz dziļāku ūdeni. Ar to izmēru un neatlaidību cīņa starp makšķernieku un zivīm var ilgt stundām ilgi. Vislabākā ēsma šo zivju ķeršanai parasti ir āķa ēsma.
Melnā marlīna nav apdraudēta, taču tā var kļūt apdraudēta, jo tā ir trofejas zivs. Zvejnieku vidū tas ir ļoti pieprasīts, jo lielākā daļa labprāt pie sienas piestiprinātu milzīgu melnu marlīnu. Peru šobrīd ir vienīgā valsts, kas ir veikusi pasākumus, lai aizsargātu šo majestātisko zivi, aizliedzot pārdot visu, kas tiek nozvejots Peru ūdeņos.
2010. gadā Greenpeace International iekļāva melno marlīnu savā jūras velšu “sarkanajā sarakstā”. Sarkanajā sarakstā iekļautajām zivīm nākotnē draud izzušana. Paredzams, ka pieprasījums pēc šīm zivīm ievērojami samazinās atklātos ūdeņos dzīvojošo skaitu.