TJG Online
Veselība un labsajūta

Kas ir metadona ļaunprātīga izmantošana?

Īsā atbilde

Metadons ir ilgstošas darbības sintētisks opioīds, ko medicīnā lieto opioīdu atkarības aizvietojošajā terapijā un stipru sāpju ārstēšanā. Par ļaunprātīgu izmantošanu runā tad, kad to lieto bez ārsta nozīmējuma, lielākās devās vai citādā veidā, nekā paredzēts, un galvenās briesmas ir elpošanas nomākums ar letālu iznākumu.

Metadons iedarbojas uz tiem pašiem receptoriem, uz kuriem heroīns un morfīns, taču tā izvadīšanās no organisma ir daudz lēnāka. Sāpju remdējošā iedarbība beidzas ātrāk, nekā viela pazūd no asinīm, un tieši šī neatbilstība padara to bīstamu: cilvēks, kurš lieto devu no jauna, jo iedarbība ir mazinājusies, faktiski uzkrāj vielu organismā. Nāvējoša koncentrācija bieži izveidojas nevis pirmajā stundā, bet otrajā vai trešajā lietošanas dienā, turklāt miegā, kad elpošanas palēnināšanos neviens nepamana.

Risku vairākkārt palielina kombinācijas. Alkohols, benzodiazepīni, miega zāles un daļa pretsāpju līdzekļu nomāc elpošanas centru tāpat kā opioīdi, un kopā to ietekme summējas. Metadons spēj arī pagarināt sirds elektriskā cikla QT intervālu, kas atsevišķiem cilvēkiem nozīmē bīstamu aritmiju risku, tāpēc ārsts pirms terapijas un tās laikā var nozīmēt kardiogrammu. Bērnam pat viena pieaugušajam paredzēta deva var būt nāvējoša, tāpēc mājās esošas zāles obligāti jāglabā tā, lai tām nevar piekļūt neviens cits.

Terapijā metadonu lieto pavisam citādi. Devu izvēlas ārsts, sākot mazu un palielinot lēni, un pacients to saņem regulāri, parasti medicīniskā personāla klātbūtnē. Mērķis nav eiforija, bet stabils stāvoklis bez abstinences un bez tieksmes lietot nelegālas vielas, kas ļauj strādāt, ārstēties un uzturēt attiecības. Šāda terapija ir pierādīta metode, kas samazina pārdozēšanas, HIV un C hepatīta izplatības risku, un to nevajag jaukt ar vienas atkarības apmaiņu pret otru. Aizvietojošo terapiju Latvijā nodrošina narkoloģijas ārstniecības iestādes, un uzņemšanas kārtību nosaka normatīvie akti, nevis pacienta vai tuvinieka izvēle.

Pārdozēšanu var atpazīt pēc raksturīgām pazīmēm: cilvēku nevar pamodināt, elpošana ir reta, sekla vai skaļi krācoša, lūpas un pirkstu gali kļūst zilgani, zīlītes ir sašaurinātas. Šādā situācijā nekavējoties jāzvana 113 vai 112, jāpagriež cilvēks uz sāniem un jāpaliek pie viņa; ja naloksons ir pieejams un cilvēks prot to lietot, tas palīdz, taču arī pēc tā ievadīšanas neatliekamā palīdzība ir obligāta, jo metadona darbība ir ilgāka par pretlīdzekļa darbību. Ko nedrīkst darīt: atstāt cilvēku gulēt vienu, likt viņam dušā, dot kafiju vai alkoholu un gaidīt, ka pāries pašam no sevis.

Metadons Latvijā ir kontrolēta viela, ko atļauts lietot tikai ar ārsta nozīmējumu. Tā nelikumīga iegāde, glabāšana un it īpaši nodošana citam cilvēkam ir sodāma, un tas attiecas arī uz sava recepšu medikamenta atdošanu paziņam, kurš lūdz palīdzēt. Mājās zāles jāglabā oriģinālajā iepakojumā, slēgtā vietā un atsevišķi no citu ģimenes locekļu medikamentiem, bet neizlietotās vai derīguma termiņu zaudējušās zāles jānodod aptiekā, nevis jāizmet atkritumos vai jāskalo kanalizācijā.

Kāpēc nelegālā tirgū nopirktas tabletes ir īpaši bīstamas

Tabletei vai šķidrumam, kas iegādāts no rokas, nav zināms ne sastāvs, ne devas. Pēdējos gados Eiropā izplatītas sintētiskas piedevas, kas ir daudzkārt stiprākas par metadonu, un to klātbūtni pēc izskata noteikt nav iespējams.

Bīstamākais brīdis ir lietošanas atsākšana pēc pārtraukuma, piemēram, pēc ārstēšanās vai ieslodzījuma, jo tolerance ir zudusi, bet ieradums par devu ir palicis. Otrs augsta riska apstāklis ir lietošana vienatnē aiz aizslēgtām durvīm: pārdozēšanas gadījumā neviens nepaspēj palīdzēt.

Kā atšķirt ārstēšanu no ļaunprātīgas lietošanas

Terapijā devu nosaka ārsts, to saņem noteiktā vietā un laikā, un mērķis ir stabilitāte ikdienā. Brīdinošas pazīmes ir devas palielināšana pašrocīgi, receptes meklēšana pie vairākiem ārstiem, zāļu lietošana citādā veidā, nekā paredzēts, piemēram, smalcinot vai injicējot, kā arī lietošana, lai tiktu galā ar trauksmi, bezmiegu vai emocijām.

Ja šādas pazīmes parādās, pareizais solis ir runāt ar ārstējošo ārstu, nevis pārtraukt lietošanu pēkšņi, jo strauja atcelšana rada abstinenci un palielina pārdozēšanas risku pēc atsākšanas. Tuviniekam noderīgāk ir palīdzēt nokļūt pie speciālista nekā pārmest vai kontrolēt devas patstāvīgi.

Kur meklēt palīdzību Latvijā

Pirmais solis var būt ģimenes ārsts, kurš nosūta pie narkologa, vai tieša vēršanās narkoloģiskās palīdzības iestādē. Pašvaldībās darbojas atkarību konsultāciju punkti, un kaitējuma mazināšanas punkti izsniedz sterilus instrumentus un konsultē bez nosodījuma.

Tuviniekiem noder atbalsta grupas un konsultācijas, jo atkarība skar visu ģimeni. Aktuālu informāciju par pakalpojumiem un profilaksi uztur Slimību profilakses un kontroles centrs. Šis raksts ir vispārīgs skaidrojums un neaizstāj ārsta konsultāciju.

Avoti