Metāliskās saites ir ķīmiskās saites, kas satur atomus kopā metālos. Tie atšķiras no kovalentajām un jonu saitēm, jo elektroni metāliskajā saitē ir delokalizēti, tas ir, tie nav sadalīti tikai starp diviem atomiem. Tā vietā elektroni metāliskajās saitēs brīvi peld cauri metāla kodolu režģim. Šis savienojuma veids piešķir metāliem daudzas unikālas materiāla īpašības, tostarp izcilu siltumvadītspēju un elektrisko vadītspēju, augstus kušanas punktus un kaļamību.
Lielākajā daļā metālu atomi ir cieši salikti kopā tā, ka katrs atoms pieskaras vairākiem citiem atomiem, veidojot režģi. Katra atoma elektroni ir dalīti apkārtējo atomu orbitālēs. Tas ļauj elektroniem migrēt pa režģi prom no saviem vecākiem atomiem, kas pēc tam pieņem jaunus elektronus.
Metāla atomi režģa struktūrā vienmēr ir pilnīgi atomi, nevis joni. Lai gan to pozitīvi lādētie kodoli piesaista elektronus, tie tehniski nekad nekļūst par joniem, jo tie nezaudē elektronus. Katram elektronam, kas tiek piesaistīts citam struktūras atomam, jauns elektrons ieņem savu vietu sākotnējā orbitālē.
Atkarībā no metāla veida un tā režģa struktūras organizācijas metāla saišu stiprība var atšķirties. Cieši iesaiņoti atomi radīs spēcīgākas metāla saites nekā atomi, kas ir mazāk cieši iesaiņoti. Arī metāli ar lielāku elektronu skaitu būs stiprāki nekā tie, kuriem ir retāk apdzīvota elektronu jūra. Jo stiprāka ir metāla saite, jo augstāka būs metāla kušanas temperatūra.
Metāliskā savienošana nodrošina arī izcilu metālu vadītspēju. Tas ir tāpēc, ka delokalizētie elektroni var brīvi pārvietoties pa metāla režģi, ātri pārnesot enerģiju siltuma vai elektrības veidā. Dažiem metāliem ir elektronu konfigurācija, kas padara tos par īpaši labiem vadītājiem — to elektronus viegli pārnes no viena atoma uz otru. Varš ir viens no labākajiem vadītājiem, un tā zemo izmaksu dēļ to bieži izmanto elektroinstalācijā un citos elektriskos lietojumos.
Iespējams, viena no lielākajām metālu priekšrocībām materiālu zinātnē ir to spēja tikt veidota formās vai plānās stieplēs. Metāla kaļamība ir saistīta ar metālisku saiti. Ja tiek pielikts spēks, metāls var deformēties, nesadaloties, jo delokalizētie elektroni pāriet uz citiem atomiem, ļaujot atomiem ripot viens otram garām bez spēcīgas atgrūšanās. Kā piemēru ir lietderīgi iedomāties cementa bloka nolaišanu gumijas lodīšu bedrē – bumbiņas neplīst, tās vienkārši pārkārtojas. Metāla savienošana ļauj metāla cietai vielai pārkārtoties līdzīgā veidā.