Miera izglītība ir paredzēta, lai mainītu bērnu kultūras noslieces, lai nākamās paaudzes būtu mazāk vardarbīgas un vairāk orientētas uz harmonisku līdzāspastāvēšanu. Sākotnēji tas bija paredzēts, lai samazinātu kodolieroču holokausta iespējas un samazinātu globālā kara izredzes. Gadu gaitā miera izglītība ir attīstījusies, lai piedāvātu plašāku prasmju kopumu, tostarp starppersonu paņēmienus ikdienas saskarsmei ar cilvēkiem un mācīt bērniem saglabāt iekšējo mieru.
Galvenā cerība uz miera izglītību ir tāda, ka bērni izaugs ar cieņu pret mieru un izpratni par to, kā to īstenot. Grupas, kas atbalsta miera izglītību, domā, ka šīs zināšanas galu galā novedīs pie mierīgākas sabiedrības. Bieži vien vairāk uzmanības tiek pievērsts miera izglītošanai kultūrās, kurās valda liels karš vai etniskā spriedze.
Viens no miera izglītības pamataspektiem ir iemācīt bērniem būt iecietīgākiem pret atšķirībām citās sabiedrībās. Šo prasmju mācīšanai izmantotā pieeja var atšķirties atkarībā no mācītās kultūras. Skolotāji parasti meklēs konkrētu veidu, kā risināt personīgos aizspriedumus un jebkādas reģionālas problēmas konkrētajā populācijā. Dažreiz, lai sasniegtu efektīvāku rezultātu, tiek ņemtas vērā noteiktas kultūras novirzes. Miera izglītība, kas vērsta uz vienu sabiedrību, var šķist pat aizskaroša cilvēkiem citā sabiedrībā, bet parasti tā ir vērsta uz tā paša pamatmērķa sasniegšanu.
Gadu gaitā miera izglītība bieži ir kļuvusi vairāk vērsta uz personīgām miera stratēģijām. Viena no galvenajām idejām ir tāda, ka, ja cilvēks iekšēji jūtas mierīgs, viņam ir mazāka iespēja rīkoties agresīvi vai vardarbīgi. Daudzi miera pedagogi koncentrējas uz to, lai mācītu bērniem vienmēr dzīvot mierīgā stāvoklī, atturot no agresijas un citām negatīvām jūtām vai uzvedības.
Miera izglītības galvenais mērķis ir mācīt bērniem stratēģijas miera sasniegšanai gan personiskā, gan globālā līmenī. Viņi parasti uzzinās par tādām idejām kā spēka saglabāšana, lai atturētu no konfliktiem, un starpniecība starp pusēm, kurām ir nesaskaņas. Daudzas nodarbības māca bērniem dažādus jautājumus, kas var izraisīt karu, kā arī stratēģijas šo problēmu risināšanai. Bērni bieži tiek mudināti izmantot šīs prasmes savā ikdienas dzīvē, jo īpaši kopā ar citiem studentiem. Kopumā ir cerība, ka praktiskā ikdienas pieredze miera ieviešanā var pārvērsties par efektīvām stratēģijām globālā līmenī, kad bērni kļūst pieauguši un ieņem vadošus amatus.