Milicijas kustība attiecas uz pārliecību, ka Amerikas Savienoto Valstu pilsoņiem ir jāveidojas par bruņotiem kaujiniekiem, lai aizstāvētu savas konstitucionālās tiesības. Šī ideja piedzīvoja pēkšņu popularitātes pieaugumu 1990. gadu vidū, reaģējot uz to, ko tās atbalstītāji uztvēra kā izmaiņas Amerikas valdības būtībā. Daudzas dažādas grupas ir daļa no šīs kustības, taču vienīgā to vienojošā ideja ir neuzticēšanās federālajai valdībai.
Otrais Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijas grozījums padara milicijas kustību iespējamu. Šis likums aizsargā Amerikas pilsoņu tiesības nēsāt ieročus un atsaucas uz labi regulētu kaujinieku esamību. Milicijas kustības dalībnieki šo likumu interpretē tādējādi, ka pilsoņu kaujinieki ir nepieciešami, lai cīnītos pret Amerikas valdību, ja tā pārkāpj savas konstitucionālās robežas vai apdraud savu iedzīvotāju tiesības. Milicijas kustībā nav vienotas vienprātības par to, kādas ir šīs robežas, jo dažādām milicijām ir dažādi uzskati par to, kuri likumi vai darbības pārkāpj konstitūciju.
Viena izplatīta pārliecība starp kaujinieku kustības grupām ir tāda, ka tām ir jāorganizē, lai aizstāvētu Konstitūciju pret to, ko viņi dēvē par Jauno pasaules kārtību. Šīs milicijas uzskata, ka šī ir starptautiska sazvērestība, kas ir pārņēmusi lielāko daļu pasaules valdību un atņēmusi šiem pilsoņiem viņu tiesības un brīvības. Milicijas dalībnieki, kurus piesaistīja šī ideja, uzskata, ka šī sazvērestība ir mēģinājums pārņemt ASV, un viņiem ir jātrenējas cīnīties ar sazvērestības karavīriem, kad tie neizbēgami uzbrūk.
Dažas īpaši reliģiskas kaujinieku grupas uzskata, ka Jaunās pasaules kārtības uzbrukums sakritīs ar apokalipses atnākšanu. Katrai no šīm grupām ir tendence veidoties ap tāda indivīda idejām, kurš apgalvo, ka viņam ir bijusi īpaša garīga atklāsme. Reliģiski motivētas kaujinieku grupas atšķiras pēc saviem precīzajiem uzskatiem un mērķiem, jo tie veidojas ap dažādu cilvēku idejām un filozofijām.
Rasisms ir vēl viena ideja, ap kuru veidojas dažas milicijas. Šādas grupas uzskata, ka Amerikas valdību no tās konstitucionālā pamata virza pilsoņi, kas nav baltie. Šie cilvēki bieži attaisno vardarbības aktus pret minoritātēm kā Konstitūcijas ideju aizstāvēšanu.
Grupas milicijas kustībā ne vienmēr ir vardarbīgas. Dažas milicijas koncentrējas uz publisku forumu rīkošanu, lai apspriestu libertāro politisko filozofiju. Citi rada vai provocē konfliktus ar tiesībaizsardzības iestādēm, plānojot vardarbības aktus vai uzkrājot nelegālus ieročus.