Kas ir miljona dolāru kvartāli?
Īsā atbilde
Miljona dolāru kvartāli ir apzīmējums pilsētas kvartāliem, kuru iedzīvotāju ieslodzīšanai valsts gadā iztērē vairāk nekā miljonu dolāru. Jēdziens radās ASV pētnieku darbā, kuri ieslodzīto dzīvesvietu adreses attēloja kartē un ieraudzīja, cik ļoti šie izdevumi koncentrējas dažās nabadzīgās apkaimēs.
Ideja ir vienkārša, bet tās rezultāts bija negaidīts. Parasti noziedzību kartē pēc tā, kur noticis nodarījums. Pētnieki izdarīja pretējo: viņi kartēja, kur ieslodzītie dzīvoja pirms notiesāšanas, un pievienoja katram cilvēkam ieslodzījuma izmaksas. Izrādījās, ka atsevišķos kvartālos šī summa gadā sasniedza miljonu vai vairāk, kaut gan tajās pašās ielās trūka skolu atbalsta, nodarbinātības programmu un veselības pakalpojumu.
No tā izauga pieeja, ko angliski sauc par taisnīguma reinvestīciju. Doma ir tāda, ka daļu no ieslodzījuma izdevumiem varētu novirzīt tieši tām apkaimēm, no kurām nāk ieslodzītie, tērējot to izglītībai, atkarību ārstēšanai, mājokļu un darba programmām. Vairākos ASV štatos šo domu izmantoja, lai pamatotu soda politikas izmaiņas, jo cietumu uzturēšana ir viens no dārgākajiem valsts pakalpojumiem uz vienu cilvēku.
Latvijā burtiski tādu karti uztaisīt nevarētu, un tam ir divi iemesli. Pirmais ir mērogs: mums nav megapilsētu ar tik blīvi apdzīvotiem kvartāliem, tāpēc izdevumu koncentrācija vienā adrešu grupā nebūtu tik izteikta. Otrais ir datu aizsardzība: ziņas par sodāmību ir īpašas kategorijas personas dati, un publicēt tos adreses līmenī nedrīkst. Latvijā šādu analīzi var veikt tikai apkopotā, neidentificējamā veidā.
Tas nenozīmē, ka temats Latvijai nav aktuāls. Latvijā ieslodzīto skaits uz iedzīvotāju vēsturiski bijis viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, un pēdējās desmitgadēs tas ir būtiski samazinājies. Aktuālos datus par ieslodzīto skaitu, sastāvu un ieslodzījuma vietām publicē Ieslodzījuma vietu pārvalde, bet tiesu statistiku uztur tiesu sistēmas iestādes. Budžeta izdevumus attiecīgajai nozarei var atrast valsts budžeta likuma pielikumos.
Latvijas sistēmā ir arī risinājumi, kas iet tajā pašā virzienā kā taisnīguma reinvestīcija. Probācijas dienests uzrauga nosacīti notiesātos un tos, kam piespriests piespiedu darbs, organizē uzvedības korekcijas programmas un atbalsta atbrīvoto atgriešanos sabiedrībā. Pašvaldību sociālie dienesti nodrošina atbalstu mājoklim un nodarbinātībai, un tieši pirmie mēneši pēc atbrīvošanas izšķir, vai cilvēks atgriezīsies cietumā.
Biežākā kļūda, lasot šādus pētījumus, ir sajaukt sakarību ar cēloni. Karte rāda, kur cilvēki dzīvoja, nevis kāpēc viņi izdarīja nodarījumu. Nabadzība, zema izglītība, atkarības un ieslodzījums ir savstarpēji saistīti, bet no kartes vien nevar secināt, kas ko izraisa. Tieši tāpēc nopietnos pētījumos līdzās kartei vienmēr ir arī citi dati, un secinājumi tiek formulēti piesardzīgi.
Kur Latvijā atrast datus
Ieslodzījuma vietu pārvalde publicē statistiku par ieslodzīto skaitu un struktūru, Tieslietu ministrija un tiesu sistēmas iestādes uztur tiesu statistiku, bet vispārīgus sociālekonomiskos rādītājus var atrast oficiālās statistikas portālā. Salīdzinot skaitļus dažādos avotos, vienmēr jāpārbauda, uz kuru datumu dati attiecas.
Eiropas mēroga salīdzinājumiem izmanto starptautiski apkopotus rādītājus. Tur ir jāuzmanās ar metodoloģiju, jo valstis atšķirīgi skaita apcietinātos, kas gaida tiesu, un notiesātos.
Ko no tā var izmantot pašvaldībā
Pašvaldība nevar mainīt sodu politiku, bet tā var ietekmēt to, kas notiek pirms un pēc soda. Atbalsts ģimenēm ar bērniem, skolas neapmeklēšanas risinājumi, jauniešu brīvā laika programmas un mājokļa pieejamība pēc atbrīvošanas ir tieši tie instrumenti, kas Latvijas apstākļos ir pašvaldības rokās.
Ja vēlaties iesaistīties, sākums ir pašvaldības sociālais dienests un nevalstiskās organizācijas, kas strādā ar atbrīvotajiem un viņu ģimenēm. Šajā jomā trūkst tieši mentoru un darba devēju, kas gatavi dot otro iespēju.
Kā saprast pašu skaitli un ko ar to darīt
Nosaukums arī ir jāskaidro burtiski. Miljons šajā apzīmējumā nav simbolisks skaitlis, bet aplēse, kas iegūta, sareizinot viena ieslodzītā gada uzturēšanas izmaksas ar to cilvēku skaitu, kuri no konkrētā kvartāla atrodas ieslodzījumā. Latvijā līdzvērtīgu aprēķinu varētu veikt, ņemot valsts budžetā paredzētos izdevumus ieslodzījuma vietām un dalot tos ar vidējo ieslodzīto skaitu, taču šādi iegūta summa vienmēr ir aplēse, nevis precīza cena, jo daļa izdevumu ir pastāvīgi neatkarīgi no ieslodzīto skaita.
Praktiski šo jēdzienu var izmantot kā domāšanas instrumentu. Ja pašvaldība plāno budžetu, ir vērts jautāt nevis tikai to, cik maksā problēmas sekas, bet arī to, kur šīs sekas rodas un vai to pašu naudu nevar iztērēt agrāk. Tas pats princips attiecas uz skolu neapmeklēšanu, atkarībām un bezpajumtniecību.