Minociklīns ir plaša spektra antibiotikas tetraciklīnu grupā. Šīs zāles var lietot dažādu bakteriālu infekciju ārstēšanai, kur var būt indicēta ātras darbības antibiotika. Tās ir pieejamas tikai ar recepti, un tās jālieto tieši tā, kā norādīts, lai samazinātu blakusparādību risku un samazinātu antibiotiku rezistences attīstību. Cilvēkiem, kuriem anamnēzē ir bijušas alerģiskas reakcijas pret antibiotikām, būtu jāpārliecinās, ka viņu ārsti par to ir informēti, izrakstot receptes, lai varētu izvēlēties drošus medikamentus.
Šīs zāles ir bakteriostatiskas antibiotikas forma. Tas darbojas, bojājot baktērijas, lai palēninātu to augšanu, bet tās aktīvi nenogalina. Augšanas kontrole ļauj imūnsistēmai sākt uzbrukt baktērijām, lai tās nogalinātu un izvadītu no ķermeņa. Biežākie minociklīna lietošanas iemesli ir dzimumorgānu, urīnceļu, elpošanas sistēmas un ādas bakteriālas infekcijas. Šo medikamentu lieto arī pūtīšu ārstēšanā.
Pacienti minociklīnu var lietot iekšķīgi tablešu veidā, kuras nedrīkst sasmalcināt vai salauzt. Ieteicams lietot zāles ar lielu daudzumu ūdens. Biežas blakusparādības var būt slikta dūša, reibonis, paaugstināta ādas jutība, nieze, reibonis un vemšana. Cilvēki, kuri lieto minociklīnu, parasti ir neaizsargātāki pret saules apdegumiem, un viņiem ir jābūt uzmanīgiem ārpus telpām, kamēr viņi lieto zāles. Tā kā zāles var bojāt DNS, tās nav ieteicams lietot grūtniecēm, jo tās var kaitēt augļa attīstībai.
Cilvēki, kuriem anamnēzē ir sarkanā vilkēde, hepatīts un amiotrofiskā laterālā skleroze (ALS), var nebūt piemēroti šīs zāles lietošanai. Daži pētījumi liecina, ka tas var izraisīt uzliesmojumus un straujāku samazināšanos. Ja ir pieejama alternatīva, ārsts parasti iesaka vispirms izmēģināt šo iespēju, pirms pāriet uz minociklīnu. Tas ir paredzēts, lai samazinātu risku pacientam.
Tāpat kā ar citām antibiotikām, ir ļoti svarīgi pabeigt minociklīna kursu. Ja pacients konstatē, ka blakusparādības, piemēram, vemšana, kļūst nepanesamas un izraisa vairākas devas izlaišanu, var konsultēties ar ārstu, lai noskaidrotu, vai ir pieejamas ārstēšanas iespējas vai jāmaina zāles. Ārsti parasti izraksta pietiekami daudz medikamentu visam kursam, un, ievērojot norādījumus par devu, nedrīkst palikt pāri minociklīnam. Ja ārsts nolemj pacientam priekšlaicīgi pārtraukt zāļu lietošanu, liekās zāles ir droši jāiznīcina, ja vien ārsts nav īpaši norādījis pacientam tos glābt. Iespējams, aizzīmogotos konteinerus var ziedot medicīnas labdarības organizācijām.