Mirkšķināšanas reflekss ir reflekss, kas paredzēts acu dabiskai aizsardzībai. Lielākajai daļai dzīvnieku ar acīm ir sava veida šis reflekss, un reflekss pastāv no brīža, kad dzīvnieks pirmo reizi atver acis. Šī refleksa novirzes var liecināt par neiroloģisku problēmu un var palielināt acu bojājumu risku, jo acis vairs nespēj sevi refleksīvi aizsargāties.
Refleksi ir piespiedu darbības. Tie ļauj organismam ļoti ātri reaģēt uz potenciāli bīstamām situācijām, veicot kādu aizsardzības darbību. Mirkšķināšanas refleksa gadījumā mirkšķināšana bieži beidzas, pirms kāds apzināti apzinās, ka pastāv risks. Ir daudzi citi refleksi, kas parādās dažādos attīstības posmos.
Šo refleksu var izraisīt vairāki dažādi stimuli. Jebkas, kas pieskaras radzenei, liks kādam mirkšķināt acis, un cilvēki parasti mirkšķina, ja šķiet, ka priekšmeti atrodas sadursmē ar aci, piemēram, ja kaut kas tiek mests kāda cilvēka galvas virzienā. Ļoti spilgta gaisma arī stimulē mirkšķināšanas refleksu, tāpat kā skaļi trokšņi.
Mirkšķināšanas procesā ir iesaistīti vairāki galvaskausa nervi, tāpat kā smadzeņu stumbrs. Veselam cilvēkam mirkšķināšanas reflekss parādās abās acīs. Ja abas acis nemirkšķina, tas var nozīmēt, ka ir problēmas ar kādu no galvaskausa nerviem vai smadzeņu stumbru, kas kavē normālu refleksa apstrādi. Ja kāds vispār nereaģē uz stimulu, kam vajadzētu izraisīt mirkšķināšanu, vai reaģē lēni, tā ir arī neiroloģiskas problēmas pazīme.
Neiroloģiskie izmeklējumi var ietvert ātru mirkšķināšanas refleksa novērtējumu, lai noskaidrotu, kā pacients reaģē uz stimuliem. Tas var būt daļa no pārbaudes procesa pacientam, kurš, domājams, ir nereaģējošs vai atrodas komā, jo refleksam vajadzētu iedarboties, ja vien pacientam nav smagi smadzeņu stumbra bojājumi. Mirkšķināšanas refleksu ir iespējams novērtēt arī testā, kas ietver elektrodu novietošanu ap acīm un ļoti vieglu elektrisko stimulāciju, vienlaikus ierakstot atbildes.
Skolotāji, kas iepazīstina bērnus ar refleksiem bioloģijas stundās, bieži izmanto mirkšķināšanas refleksu kā piemēru, jo to ir viegli demonstrēt. Viens veids, kā demonstrēt refleksu, ir novietot skolēnu aiz skaidras barjeras un mest pret barjeru vieglu mīkstu priekšmetu, piemēram, vates tamponu vai papīra žūksni. Students parasti mirkšķinās, kaut arī atrodas drošībā aiz barjeras, jo acs uztver tuvojošos objektu kā draudu.