Murēna ir zivs, kas pieder Muraenidae dzimtai. Ir vairāk nekā 100 murēņu sugu, tāpēc to lielums, āda un krāsa ir ļoti dažāda. To izmērs svārstās no aptuveni 4.5 collām (11.5 cm) līdz 13 pēdām (4 m) ar ādu, kas var būt raiba, svītraina vai izskatīties tā, it kā tā būtu tetovēta. Šie zuši pastāv spilgtās krāsās no baltas līdz melnai. Visiem murēniem ir tādas pašas īpašības, ka tiem trūkst gan zvīņu, gan spuru, izņemot vienu muguras spuru, kas stiepjas gar ķermeņa garumu un piešķir tai čūskai līdzīgu izskatu.
Murēnas ir sastopamas visā pasaulē. Šāda veida zuši galvenokārt ir rifu zivis, kas dzīvo subtropu un tropu jūrās. Pārsvarā viņi dod priekšroku dzīvošanai jūras vidē seklajos ūdeņos, kas ieskauj akmeņainus apgabalus vai koraļļu rifus, kur viņiem patīk slēpties plaisās un nišās, taču dažas sugas dzīvo vairāku simtu pēdu vai metru dziļumā. Sālsūdens ir viņu galvenā dzīvotne, bet vairākas murēņu sugas sastopamas mērenās jūrās, kā arī iesāļos ūdeņos un estuāros. Dažas sugas spēj dzīvot saldūdenī.
Šie zuši lielu daļu sava laika pavada slēpjoties un iznāk tikai naktīs, kad tiem nepieciešams baroties. Murēna ir plēsējs, kura uzturā ietilpst citi zuši, zivis, mīkstmieši, vēžveidīgie un galvkāji. Lai gan tās medības apgrūtina slikta redze, tai ir ļoti asa oža, kas to noved pie upura. Murejas ir ļoti svarīgas okeāna ekosistēmai, jo tās palīdz uzturēt to līdzsvaru, ēdot jau mirušu laupījumu. Murēna ir unikāla dzīvnieku valstībā ar to, ka tam ir žokļu komplekts ar zobiem rīklē, un tas izmanto tos, lai ievilktu upuri savā gremošanas sistēmā.
Murēniem vairošanās sezona sākas, kad ūdens temperatūra sasniedz maksimumu. Murejas vairojas vai nu kā pāris, vai kā divi tēviņi un viena mātīte, vienlaikus izdalot olas un spermu un apaugļojot ūdenī. Pēc izšķilšanās kāpuri peld okeānā apmēram astoņus mēnešus, pirms peld lejā, lai sāktu dzīvi izvēlētajā dzīvotnē. Paiet aptuveni divi gadi, lai kāpurs kļūtu par pieaugušu murēnu. Atkarībā no sugas murēnas dzīvo apmēram sešus līdz 36 gadus.