Muzejs ir mazākā vienība jebkurā mūzikā, kurai ir nozīme vai nozīme. Cilvēki to bieži salīdzina ar morfēmu valodniecībā, kas ir skaņu kombinācija, kam ir nozīme. Teorētiski visa mūzika sastāv no sarežģītām stīgām un muzeju kaudzēm.
Cilvēki parasti atzīst Čārlzu Seegaru par termina “muzejs” izdomāšanu. Mēģinot definēt mazākās muzikālās nozīmes vienības jēdzienu, viņš apvienoja vārda “mūzika” sākumu ar “morfēmas” beigām. Vēlāk Bils Brūkss ieteica muzeja virkni jeb muzeju secību. Viņš arī ierosināja muzeju kaudzi, kas ir vienkārši dažādi muzeji, kas notiek vienlaikus. Tas ir saistīts ar faktu, ka mūzikai bieži ir vairākas atsevišķas daļas, kas komplimentē un atskaņo viena otru.
Lai gan mūzikas muzejs tika uzskatīts par analoģisku valodas morfēmai, muzeja definēšana šādā veidā rada lielu problēmu, kā atzīmēja Filips Tags: Kultūra ir nepieciešama, lai sniegtu nozīmi jebkam. Šajā kontekstā dažādi cilvēki var interpretēt vienu un to pašu minimālo mūzikas vienību kā dažādas lietas. Faktiski tas ir muzikālās interpretācijas pamats, kas padara vienu un to pašu skaņdarbu divu dažādu spēlētāju vai dziedātāju izpildījumā tik krasi atšķirīgu. Tas nozīmē, ka nav iespējams precīzi definēt, ko nozīmē muzejs, pat ja pats muzejs ir identificējams.
Saprotot, ka muzeja nozīme ir nedaudz neskaidra, muzikologiem ir jābūt elastīgiem, nosakot standartus arī tam, kas patiesībā veido atsevišķu jēgpilnu muzikālo vienību. Piemēram, dejotājs var uztvert muzejus kā atsevišķus sitienus, jo atsevišķi sitieni bieži atbilst soļiem, kas dejotājam ir jāsper. Džeza mūziķim muzejs varētu būt īpašs akordu kopums, ap kuru viņam jāimprovizē.
Ļoti plašā nozīmē visai mūzikai ir jāiesaista cilvēku mākslinieciskā izjūta. Tam zināmā mērā ir jāapmierina arī cilvēku emocionālās un garīgās vēlmes. Neraugoties uz grūtībām izskaidrot skaņdarbā atrodamo atsevišķo muzeju nozīmi, muzikologus interesē muzeji, jo tieši veids, kādā muzeji ir sakārtoti un darbojas kopā, nosaka, vai mūzika pilda šīs lomas. Uzmanīgi aplūkojot muzejus, muzikologi meklē sava veida “kodu”, kas var atklāt, kāpēc mūzika ir tik spēcīga vai rosinoša, līdzīgi kā valodnieki cer atklāt, kā atsevišķas skaņas veicina izsmalcinātu verbālo komunikāciju.