Neapdomīgs apdraudējums ir apsūdzība, ko var izvirzīt personām, kuras iesaistās darbībās ar bīstamām sekām, kuras varētu būt paredzamas, neņemot vērā ar to saistīto apdraudējumu. Šī apsūdzība var būt noziedzīgs nodarījums vai likumpārkāpums atkarībā no situācijas specifikas. To var arī kombinēt ar citiem maksājumiem.
Situācijās, kas tiek uzskatītas par neapdomīgiem apdraudējumiem, cilvēki dara kaut ko tādu, par ko viņi zina, ka tas ir bīstami, un viņi nedomā par iespējamām sekām, ko viņi dara. Viņi apzināti uzvedas neprātīgi vai neapdomīgi, pakļaujot riskam citus cilvēkus. Nav nepieciešams nodoms savainot vai nogalināt; pietiek ar to, ka persona zināja, ka darbība var radīt draudus, un tomēr izvēlējās to darīt.
Viens piemērs varētu būt ieroča izšaušana no automašīnas jumta lūkas. Persona, kas izšauj ieroci, apzinās, ka pastāv iespēja, ka kādam var tikt trāpīta lode, potenciāli apdraudot apkārtnē esošos cilvēkus. Ja kāds tiek ievainots vai nogalināts, personu var apsūdzēt noziegumā, jo nāvējoša ieroča, piemēram, ieroča, izmantošana neapdomīgā apdraudējuma gadījumā apsūdzību paaugstina par noziedzīgu nodarījumu.
Sodi par šo noziegumu var būt dažādi. Par pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem tiek sodīti atšķirīgi, tāpat kā gadījumi, kad cilvēki ievaino citus, nevis gadījumi, kad cilvēki tiek nogalināti. Savu lomu var nospēlēt arī lietas specifika. Piemēram, personai, kas apsūdzēta neapdomīgā apdraudēšanā un nolaupīšanā, tiks piemērots atšķirīgs sods nekā personai, kura ir apsūdzēta vienā noziegumā. Dažos pasaules reģionos ir noteiktas soda noteikšanas vadlīnijas par konkrētiem noziegumu veidiem, un tādā gadījumā notiesājošs spriedums tiks piespriests ar obligātu sodu, savukārt citos reģionos tiesnesim var būt zināma rīcības brīvība.
Aizsardzības stiprināšanai šim lādiņam var būt divas pieejas. Viena pieeja ietver apstrīdēšanu, ka persona vispār ir iesaistījusies iespējamā darbībā. Aizstāvība var apstrīdēt lieciniekus, kuri apgalvoja, ka ir redzējuši atbildētāju, un apšaubīt citus pierādījumus, kas paredzēti atbildētāja ievietošanai notikuma vietā. Cilvēki var arī mēģināt iebilst, ka persona neapzinājās, ka uzvedība ir riskanta, un tāpēc neuzvedās neapdomīgi. Šādas aizstāvības ir ļoti grūti sekmīgi īstenot, ja vien nevar pierādīt, ka apsūdzētais nozieguma izdarīšanas brīdī nebija rīcībspējīgs un tāpēc nevarēja pieņemt pārdomātus lēmumus vai atšķirt pareizo un nepareizo.