Negativisms tiek definēts kā uzvedība, kas ir ārkārtīgi izturīga gan pret iekšējo, gan pret ārējo stimulāciju. Šis stāvoklis zināmā mērā bieži sastopams maziem bērniem un pusaudžiem, bet var izpausties arī pieaugušajiem. Gan vīrieši, gan sievietes var piedzīvot negatīvismu dažādos veidos, no kuriem daži var būt sociāli un emocionāli novājinoši.
Ir vairākas dažādas negatīvistiskas uzvedības formas. Tas, kas bieži tiek novērots agrīnā dzīves posmā, ir pazīstams kā aktīvs negatīvisms. Šajā izpausmē indivīds izvēlas ne tikai nepildīt tiešus rīkojumus, bet faktiski turpināt rīkoties pretēji tam, kas tika prasīts vai pavēlēts. Piemēram, bērns, kuram pirms vakariņām saka neēst cepumus, izvēlēsies gaidīt, kamēr pieaugušie neskatīsies, un izlaupīs cepumus no virtuves.
Ārkārtējs negatīvisma piemērs var liecināt par kāda veida nediagnosticētu garīgu traucējumu. Pacienti, kuriem ir tendence nereaģēt ne tikai uz citu ieteikumiem un motivācijām, bet arī tādiem iekšējiem stimuliem kā izsalkums un sāpes, izpaužas tā sauktais katatoniskais negatīvisms. Šī ārkārtējā atrautība no sevis un citiem var būt bīstama situācija, un garīgās veselības speciālistiem tā jāārstē pēc iespējas ātrāk.
Negatīvisms bērniem var izpausties vairākos dažādos veidos. Līdztekus izvēlei rīkoties pretēji tam, ko vecāki vai aprūpētāji liek darīt, bērni var pievērsties sevī un kļūt verbāli nereaģējoši. Atbildes trūkums var būt tik tālu, ka neskatās uz citiem vai pat neatzīst, ka citi atrodas telpā. Dažos gadījumos bērns, kuram ir negatīvas uzvedības iezīmes, var reaģēt uz dzirdamiem norādījumiem, kas viņam vai viņai nepatīk, bēgot no istabas bez jebkāda veida verbālas atbildes.
Daudzi cilvēki piedzīvo periodus, kad viņi uzrāda šāda veida uzvedību ierobežotā skaitā. Šī ierobežotā atkāpšanās vai pat antagonisms pret apkārtējo pasauli var notikt brīžos, kad dzīves apstākļi krasi mainās. Piemēram, jaunietis, kas saskaras ar emocionālām, kā arī fiziskajām izmaiņām, kas notiek pubertātes sākumā, var iziet cauri ārkārtīgi negatīva fāzei. Pieaugušajiem, kas piedzīvo dzīvi mainošus notikumus, piemēram, šķiršanos, laulātā vai bērna zaudēšanu vai pat darba zaudēšanu, kādu laiku var attīstīties negatīvisms.
Par laimi, ir efektīvi veidi, kā tikt galā ar negatīvismu jebkurā dzīves posmā. Konsultācijas bieži var palīdzēt atklāt negatīvās reakcijas uz citiem pamatu un galu galā padarīt šos iemeslus neefektīvus. Situācijās, kad negatīvisma pamatcēloņi ir sarežģītāki, var būt nepieciešams lietot medikamentus, kā arī uzvedības modifikācijas terapiju un konsultācijas, lai pārtrauktu negatīvo ciklu. Tāpat kā ar daudziem emocionālu traucējumu veidiem, jo ātrāk tiek uzsākta ārstēšana, jo lielākas ir pacienta izredzes īsā laika periodā atgūties.