Nejonizējošais starojums ir tāda starojuma kategorija, kam nav pietiekami daudz enerģijas, lai jonizētu molekulas vai atomus. Šī nespēja ir saistīta ar starojuma viļņu zemo frekvenci un augstu viļņa garumu. Radioviļņi, infrasarkanie stari, mikroviļņi, redzamā gaisma un tuvu ultravioletais starojums ir vienīgie šāda veida starojuma veidi. Lai gan nejonizējošais starojums ir ievērojami mazāk kaitīgs nekā jonizējošais starojums, tas var kaitēt dzīviem organismiem, piemēram, cilvēkiem. Aizsargāt sevi un citus nav grūti.
Visi elektromagnētiskā starojuma veidi ir fotoni, kas, ceļojot pa kosmosu, darbojas kā viļņi. Kad šie fotoni nonāk saskarē ar atomiem, atomi kļūst enerģiskāki, absorbējot fotonus. Ja atomi iegūst pietiekami daudz enerģijas, tie atbrīvo dažus elektronus, jonizējot atomus. Lai gan nejonizējošais starojums nodod enerģiju saņēmēja atomiem, jonizācija nekad nenotiek.
Enerģijas palielināšanas secībā radioviļņi, mikroviļņi, infrasarkanais starojums, redzamā gaisma un tuvu ultravioletais starojums ir vienīgie nejonizējošā starojuma veidi. Šie starojuma veidi ir visuresoši Visumā, un tos rada daudzi mākslīgi radīti avoti, piemēram, radio apraides torņi, mikroviļņu krāsnis un spuldzes. Zemes atmosfēra filtrē lielāko daļu kosmisko avotu starojuma.
Nejonizējošais starojums ir daudz mazāk kaitīgs dzīviem organismiem nekā jonizējošais starojums. Jonizējošā starojuma radīto molekulāro saišu pārraušana var izraisīt DNS bojājumus, izraisot tādas slimības kā vēzis. Gamma starojums, visspēcīgākais jonizējošā starojuma veids, izdalās lielos daudzumos tādu notikumu laikā kā kodolieroča detonācija. Lai gan nejonizējošā starojuma iedarbība ir salīdzinoši daudz drošāka, īslaicīgas iedarbības blakusparādības joprojām var izraisīt veselības problēmas.
Mobilo tālruņu vai Wi-Fi antenu radīto radioviļņu radītā fiziskā ietekme ir niecīga. Tajā pašā laikā redzamā gaisma, īpaši lāzeru radītā gaisma, var izraisīt radzenes apdegumus un tīklenes bojājumus. Šis bojājums rodas gaismas intensitātes dēļ; tas var radīt neatgriezeniskus bojājumus pat pēc īsas iedarbības. Jaudīgāki lāzeri, piemēram, tie, ko izmanto laboratorijas eksperimentos, var ātri radīt ādas apdegumus vai citus nopietnus ievainojumus.
Tā kā lāzera gaisma ir vienīgais potenciāli kaitīgais nejonizējošā starojuma veids, lai aizsargātu sevi un citus, ir jāievēro tikai daži vienkārši noteikumi. Piemēram, atbildīgi jāizmanto komerciāli lāzera rādītāji. Nekādā gadījumā nevajadzētu dot bērnam lāzera rādītāju. Ja kāds strādā laboratorijas apstākļos, laboratorijas drošības procedūru ievērošana un aizsargbrilles valkāšana nodrošinās, ka visi eksperimenti tiek veikti droši.