Metafora ir runas figūra, kas salīdzina divas dažādas lietas. Ja šis salīdzinājums tiek veikts netieši, neizmantojot konkrēto salīdzinājuma terminu, to sauc par netiešu metaforu. Viens no piemēriem ir teikums “Jānis auļoja līdz ietves galam”, kurā vārds “galopēja” liek domāt, ka Jānis kustējās kā zirgs, neveicot tiešu salīdzinājumu.
Jebkurš salīdzinājums, kurā taustāms vai vienkāršs objekts tiek izmantots kā kaut kā abstraktāka pārstāvis, ir pazīstams kā metafora. Piemēram, paziņojumā “Viņa mīlestība bija okeāns” tiek izmantots okeāna attēls, lai teiktu, ka viņa mīlestība ir plaša, plaša un dziļa. Līdzīga metafora varētu teikt: “Viņš slīkst mīlestībā.” Lingvisti ir klasificējuši arī citus metaforu veidus, tostarp paplašināto, mirušo un jaukto.
Lielākā daļa vienkāršo metaforu izpaužas kā apgalvojumi “būt”, piemēram, “Pēteris ir čūska zālē”. No otras puses, netieša metafora var veikt salīdzinājumu daudzos dažādos veidos. Piemēram, “Paslīdot viņai uz sāniem, Pēteris šņāca: “Tu vari man uzticēties.” Šajā teikumā ir izmantots darbības vārds un divdabis, lai parādītu, ka Pēteris ir kā čūska, to nekad īpaši nepasakot.
Viens no metaforas mērķiem ir īsi sniegt informāciju. Metaforas parāda, ko autors sazinās, nevis stāsta ar īpašības vārdu un apstākļa vārdu sarakstu. Bez tiem autors varētu rakstīt: “Mērijai patika dāvana. Viņa bija laimīga un apmierināta, skatoties uz to. Tāda pati informācija ir sniegta ar netiešu metaforu teikumā: “Marija murrāja par dāvanu”.
Autori var panākt dažādību, rakstot ar metaforām, ja vien šīs metaforas netiek pārmērīgi izmantotas. Klišejas, piemēram, “turiet savas kārtis tuvu krūtīm” un “izplūde” ir frāzes, kas ir tik daudz izmantotas, ka ir zaudējušas savu spēku kā salīdzinājumu. Piemēram, sakāmvārds “Putns rokā ir divi krūmā” vairs neatgādina par medībām. Labi rakstnieki, kad vien iespējams, izvairās no klišejām.
Netiešās metaforas bieži tiek sajauktas ar sinekdohu un metonīmiju. Lai gan metaforas izmanto dažādus objektus, lai norādītu uz līdzību, sinekdohe un metonīmija izmanto šos objektus, lai attēlotu kaut ko citu. “Kronis vakar vakarā ieradās Vindzoras pilī” ir metonīmijas piemērs, jo tas izmanto vārdu “kronis”, lai aizstātu honorāru vārdus.