Neto parāds ir līdzeklis, lai novērtētu uzņēmuma spēju atmaksāt visu nenomaksāto parādu, ja šis parāds pēkšņi tiktu pieprasīts. Aprēķina mērķis ir novērtēt uzņēmuma pašreizējo finansiālo spēku, ņemot vērā tā spēju pārvaldīt parādus pat tad, ja uzņēmums saskaras ar kādu īslaicīgu finansiālu apvērsumu. Investori bieži rūpīgi aplūko parāda apkalpošanas seguma koeficientu jeb DSCR, lai noteiktu, vai ieguldījumi noteiktā biznesā ilgtermiņā var radīt taisnīgu peļņu.
Pamata pieeja šāda veida parādu aprēķināšanai ietver visu īstermiņa un ilgtermiņa parādu pašreizējo parādu summu noteikšanu un šo parādu saskaitīšanu vienā summā. Pēc tam tiek summēta visa kasē esošā nauda, kā arī visi naudas ekvivalenti, kas atspoguļo kopējo naudas summu, ko uzņēmums vajadzības gadījumā var ātri iegūt. No kopējā identificētā parāda atņemot naudu un tās ekvivalentus, atlikusī daļa veido neto parādu.
Lai gan pašreizējās neto parāda summas noteikšana ir ļoti noderīga, lai novērtētu uzņēmuma finansiālo stabilitāti, nav burvju skaitļa, kas automātiski nozīmētu, ka uzņēmums ir lieliskā stāvoklī. Šī iemesla dēļ bieži vien ir lietderīgi salīdzināt parāda summu ar cita uzņēmuma, kas ir līdzīga izmēra un saistīts ar to pašu nozari, summu. Tas palīdz novietot skaitli perspektīvā un noteikt cerības attiecībā uz darbības standartu konkrētai nozarei. Pēc tam ir vieglāk novērtēt skaitli un izlemt, vai uzņēmumam ir parādu summa, kas pārsniedz vidējo, vai arī tam ir salīdzinoši zema parādu slodze.
Noderīga ir arī to faktoru rūpīgāka apskate, kas nosaka neto parādu. Piemēram, investoram var būt svarīgi zināt, vai lielākā daļa parāda ir īstermiņa vai ilgtermiņa, vai arī daļa no parāda radusies, pārfinansējot vecāku parādu. Šāda veida analīze bieži vien sniedz norādes par to, cik labi uzņēmums pārvaldītu savu darbību, ja pieprasījums pēc tā produktiem pēkšņi samazinātos vai dabas katastrofa sabojātu daļu no darbības objektiem.
Gandrīz katram uzņēmumam būs zināma neto parāda summa. Ideālā gadījumā dati norāda, ka šī parāda kopējā summa ir salīdzināma ar tā konkurentu parādu slodzi un ka uzņēmumam ir resursi, lai risinātu ārkārtas situācijas. Ja investors jūtas neērti saistībā ar konkrētā uzņēmuma neto parāda apjomu, viņam vai viņai ir labi rīkoties un atrast citu ieguldījumu iespēju.