Nocicepcija ir sajūta, kas ļauj cilvēkiem izjust sāpes; termins cēlies no vārdiem “kaitīgs” vai “nepatīkams” un “sajūta”. Lai gan cilvēki parasti neizbauda sāpīgus stimulus, sāpju apzināšanās var būt ļoti svarīga, jo tā brīdina ķermeni par to, ka situācija ir bīstama, vai par esošu problēmu, kas jārisina. Dažiem cilvēkiem nocicepcija var būt traucēta, un tas var izraisīt ļoti nopietnas problēmas, jo viņi nespēj interpretēt sāpīgus stimulus, kad tie tiek pakļauti tiem.
Šī sajūta tiek panākta ar specializētu nervu tīklu, ko sauc par nociceptoriem. Nociceptori atrodas ļoti daudz tieši zem ādas, un tie atrodas arī ķermeņa iekšienē, visur, sākot no orgāniem līdz locītavām, lai tie varētu pārraidīt informāciju par sāpīgajiem pārdzīvojumiem uz smadzenēm. Kad šie nervi tiek pakļauti nepatīkamiem stimuliem, piemēram, karstumam, aukstumam vai griezīgām sajūtām, tie nosūta smadzenēm ziņojumu, norādot, ka notiek kaut kas nepatīkams.
Smadzenes bieži reaģē, cenšoties izvairīties no sāpīgas situācijas, piemēram, kad kāds saraujas, kad tiek sagriezts ar nazi, ķermenim reaģējot uz sāpēm. Tas var arī izraisīt pretsāpju līdzekļu izdalīšanos, kas mazinās sāpes. Cilvēki apzinās smadzenes, kad ķermenis uz tām reaģē, lai viņi varētu pieņemt apzinātus lēmumus, kuru rezultātā sāpes var samazināties vai izbeigt. Piemēram, viscerālas sāpes varētu liecināt par problēmām kādā no vēdera dobuma orgāniem, un, dodoties pie ārsta, šo problēmu varētu risināt.
Nociceptori organismā ir mazāk izplatīti, jo precīza sāpju uztveršana, kas novērota uz ādas virsmas, organismā nav tik kritiska. Smadzenēs vispār trūkst nociceptoru, kas, pēc pētnieku domām, ir saistīts ar faktu, ka apstākļi, kas varētu izraisīt sāpes smadzenēs, varētu būt arī letāli, padarot nocicepciju diezgan bezjēdzīgu.
Nocicepcijas procesu var bloķēt ar medikamentiem, kā tas tiek darīts, ja cilvēki lieto pretsāpju medikamentus vai tiek pakļauti vispārējai anestēzijai ķirurģiskām procedūrām. Daži cilvēki piedzimst bez nocicepcijas, kas var izklausīties diezgan jauki ikvienam, kas baro traumu, bet patiesībā var būt ārkārtīgi bīstams. Ja cilvēki nespēj uztvert kaitīgus stimulus, cilvēki var neapzināties, ka viņus ievaino kāds, piemēram, apdegums vai iegriezums, un viņiem var rasties ļoti smagi ievainojumi vai pat nomirt, jo viņi nav jutīgi pret sāpēm.