Civilprasībā zaudējušajai pusei tiek uzlikts pienākums atlīdzināt uzvarētājai pusei izdevumus, kas radušies prāvas laikā. Uzvarējusī puse iesniedz prasību, norādot izmaksas, un zaudējušajai pusei ir iespēja iesniegt priekšlikumu par nodokļu izmaksām. Tas nozīmē, ka zaudētāja puse apstrīd prasību un vēlas, lai tiesnesis “apliktu ar nodokli” vai samazinātu izmaksas. Ir vairāki iemesli, kuru dēļ var pieņemt ierosinājumu par nodokļu izmaksām.
Tiesas izmaksas var palielināties, īpaši ilgstošas tiesas procesa laikā. Lielākajā daļā tiesību sistēmu ir sniegts to izmaksu veidu saraksts, kuras zaudējušajai pusei var likt segt. Tie var ietvert nodevas par iesniegšanu, nodevas, kas saistītas ar juridisko dokumentu kopiju iegūšanu, un daudzu citu veidu izmaksas. Tiesas izmaksas tiek piespriestas atsevišķi no zaudējumu atlīdzības lietā, un zaudējumi netiks palielināti vai samazināti, lai segtu izmaksas.
Ierosinājumā par nodokļu izmaksām zaudējušā puse apgalvo, ka uzvarētājas puses prasība nav pamatota. Viens no visizplatītākajiem izmaksu aplikšanas ar nodokli iemesliem ir tas, ka dažas no pieprasītajām izmaksām nav juridiski pieļaujamas. Piemēram, nevar pieprasīt izmaksas, kas nav tieši saistītas ar tiesas prāvu. Tāpat likums var izslēgt no pieļaujamo izmaksu saraksta noteiktus izmaksu veidus, piemēram, telefonsarunas. Šajā gadījumā tiesnesis apliks ar nodokli izmaksas, jo iesniegtā prasība ir likuma pārkāpums.
Personas var arī apstrīdēt izmaksas, pamatojoties uz to, ka nav iesniegta pietiekama izmaksu dokumentācija. Ja uzvarētājs nevar parādīt, kā izmaksas ir radušās, ierosinājums aplikt ar nodokli izmaksas var apgalvot, ka nav saprātīgi likt zaudētājam segt šīs izmaksas. Uzvarētājs varētu būt izmaksu izdomāšana vai izmaksu nepareiza norādīšana prasībā, cerot izspiest no zaudētāja papildu naudu, kas, protams, netiek uzskatīts par godīgu.
Zaudējušajām pusēm tiek dots laiks izskatīt uzvarētājas puses prasības. Pārskatīšanas laikā viņi var noteikt, vai izmaksas ir pareizi dokumentētas, un noskaidrot, vai izmaksas ir pieļaujamas ar likumu. Ja nav strīdu, izmaksas var segt, kā prasīts. Ja rodas strīds, ir jāiesniedz lūgums par nodokļu izmaksām, lai apstrīdētu prasību un ierosinātu prasības izskatīšanu tiesnesī. Tiesnesis noteiktā termiņā pieņems nolēmumu šajā jautājumā.