Nymphaea ir augu ģints, kas ir daļa no Nymphaeaceae dzimtas. Tajā ir aptuveni 40 ziedaugu sugas, kas sastopamas Ziemeļamerikā, Āfrikā, Eiropā un Āzijā. Tie aug ūdens vidē un parasti sastāv no peldoša zieda un peldošām lapām. Lielākā daļa sugu ir klasificētas kā daudzgadīgas un lapkoku sugas. Lai gan šīs ģints augi ir salīdzinoši viegli kopjami, tie ir jutīgi pret kaitēkļu un slimību bojājumiem.
Ģints nosaukums ir atvasināts no vārda “nimfa”, kas trāpīgi raksturo augu smalko dabu. Parasti šie augi ir pazīstami kā ūdensrozes veids. Daudzām sugām ir dažādas parastā nosaukuma variācijas. Piemēram, Nymphaea odorata tiek saukta par Amerikas balto ūdensrozi, bet Nymphaea mexicana par dzelteno liliju.
Šī augu ģints ir izplatīta visā pasaulē. Nymphaea caerulea dzimtene ir Austrumāfrika un Indija, savukārt Nymphaea alba ir sastopama Eiropā. Nymphaea odorata nāk no ASV un Kanādas.
Lielākā daļa šīs ģints sugu tiek audzētas ūdenī. Ūdens dārzi ir ideāla vieta Nymphaea augu audzēšanai, taču dīķis ir arī lieliska vieta ūdensrozes stādīšanai. Ūdens videi jābūt seklai un ar mierīgiem ūdeņiem. Straujais ūdens neļaus ūdensrozei nostiprināties noteiktā vietā.
Parasti ūdensrozi ievieto grozā, kas ir piepildīts ar smilšmālu un zirņu šindeļu slāni. Grozs parasti ir nogremdēts 10 collas (25 cm) zem ūdens virsmas. Ūdensrozei augot, grozs tiek nolaists apmēram 20 collas (50 cm) zem virsmas.
Nymphaea alba izplatība ir aptuveni 3 pēdas (1 m) un aug apmēram 4 collas (10 cm) augstumā. Tam ir lielas noapaļotas lapas, kas sākotnēji ir gaiši brūnā krāsā, bet ātri kļūst zaļas. Smaržīgais zieds ir zvaigznes formas, sastāv no baltām ziedlapiņām, un tam ir dzeltens centrs.
Tā kā ūdensrozes dzīvo mitrā, mitrā vidē, tās ir pakļautas sēnīšu infekcijām. Lapu plankumainība ir izplatīta sēnīšu slimība, kas ietekmē ūdensrozes lapas. Uz lapām un kātiem parādās sarkanīgi plankumi, kam seko lapu dzeltēšana. Parasti skarto augu atdalīšana no pārējā dārza novērsīs turpmākas infekcijas. Fungicīda uzklāšana ūdensrozei palīdzēs novērst sēnīti.