Olanzapīns ir netipisks antipsihotisks līdzeklis, ko izstrādāja Eli Lilly and Company un apstiprināja pārdošanai 1996. gadā. Pēc patenta termiņa beigām 2011. gadā olanzapīna vispārīgās versijas var ražot jebkurš ražotājs, ja vien tās ir farmakoloģiski līdzvērtīgas Eli Lilly zīmola versijām. Daži zāļu zīmolu preparāti ietver: Zyprexa®, Zolafren® un Symbyax®.
Šīs zāles sākotnēji apstiprināja Amerikas Savienoto Valstu Pārtikas un zāļu pārvalde šizofrēnijas ārstēšanai. Tas ir arī apstiprināts lietošanai depresijas un bipolāru traucējumu ārstēšanā, un ārpus etiķetes tiek izmantoti trauksmes traucējumi. Ieteicamā olanzapīna deva atšķiras atkarībā no pacienta un viņa situācijas. Ir pieejamas dažāda stipruma tabletes kopā ar ātras darbības intramuskulāru injekciju, un ārstiem, iespējams, būs jāpielāgo deva, lai tā atbilstu konkrēta pacienta vajadzībām.
Tāpat kā citi netipiski antipsihotiskie līdzekļi, olanzapīns var būt bīstams gados vecākiem pacientiem ar demenci. Tas nav īpaši apstiprināts lietošanai šiem pacientiem, un uz Amerikas zāļu iepakojuma ir melnās kastes brīdinājums, kas uzsver šo faktu. Olanzapīns var arī vāji mijiedarboties ar dažām citām zālēm, tostarp bezrecepšu medikamentiem, tāpēc pacientiem ir svarīgi apspriest visas zāles, ko viņi lieto, un jebkādu sliktu zāļu mijiedarbības vēsturi ar saviem ārstiem, kad šīs zāles ir parakstītas.
Olanzapīna blakusparādības var būt: svara pieaugums, apgrūtināta rīšana, aizkaitināmība, sausa mute, krampji, neregulāri menstruālie cikli, urīna aizture, paaugstināts asinsspiediens, nemiers un iesnas. Pacientiem var attīstīties arī tardīvā diskinēzija, kurā viņiem rodas piespiedu muskuļu kustības, īpaši, ja viņi ilgstoši lietojuši zāles lielās devās. Pacientiem ir jāapspriež ar ārstiem novērotās blakusparādības, jo var būt iespējams mainīt zāles vai pielāgot devas, lai pacients justos ērtāk.
Psihisko stāvokļu pārvaldīšana ir ļoti sarežģīta, un pacientam var būt nepieciešams izmēģināt vairākas zāles, devas un terapeitiskās metodes, pirms atrod drošu un efektīvu metodi. Pacienti, kuri lieto olanzapīnu, var konstatēt, ka zāles pārstāj darboties tikpat efektīvi vai viņiem rodas jauni simptomi, un viņiem par šīm izmaiņām jāziņo ārstam, kas izrakstījis zāles. Ir arī svarīgi saņemt regulāru veselības aprūpi, lai uzraudzītu, vai pacientiem nerodas citas veselības problēmas un medicīniskas problēmas, jo dažu antipsihotisko līdzekļu, tostarp olanzapīna, ilgstoša lietošana ir saistīta ar citām veselības problēmām, piemēram, diabētu.