Oligoartrīts ir locītavu iekaisuma forma, kurā tiek iesaistītas divas līdz četras locītavas. Dažos gadījumos iekaisums var palikt šajā līmenī, savukārt citos tas var progresēt, iesaistot vairāk locītavu un pārvēršoties poliartrītā. Cilvēki var sākties jebkurā vecumā, un pacientiem ar šo stāvokli ir pieejamas dažādas ārstēšanas iespējas atkarībā no iekaisuma cēloņa, pacienta vecuma un citiem faktoriem.
Šis vārds ir atvasināts no “maz”, “locītavas” un “iekaisums” saknēm. Tas burtiski nozīmē “dažu locītavu iekaisums”, lai to kontrastētu ar iekaisumu vienā locītavā vai iekaisumu vairāk nekā piecās locītavās. Parasti oligoartrīts skar ķermeņa lielās locītavas, lai gan var būt iesaistīta jebkura locītava. Parastie mērķi ir īkšķis, ceļgalis un gūžas.
Locītavu iekaisums var izraisīt stīvumu, sāpes, krakšķošus trokšņus un citas problēmas. Cilvēkiem var būt arī karstums un pietūkums ap locītavu, un viņi var atzīmēt, ka simptomi dažādos laikos vai pēc smagas aktivitātes parādās sliktāk. Ārsts var veikt novērtējumu, lai uzzinātu vairāk par to, kur sāpes atrodas, un izpētītu iespējamos iekaisuma cēloņus. Šis novērtējums var ietvert medicīniskās attēlveidošanas pētījumu izmantošanu, lai redzētu locītavas iekšpusi, neveicot invazīvas procedūras.
Pauciartikulāru juvenilo reimatoīdo artrītu dažreiz sauc par oligoartrītu, jo tas skar tikai dažas locītavas. Šajā gadījumā tas sākas jaunībā, neskatoties uz to, ka daudzi cilvēki artrītu saista ar novecošanos, un tas sākotnēji skar dažas locītavas, pārejot uz citām ķermeņa locītavām. Jebkāda veida oligoartrīts parasti netiek klasificēts kā oligoartrīts, kamēr simptomi nav saglabājušies sešus mēnešus vai ilgāk, norādot, ka locītavās ir hronisks iekaisums. Pacientam var būt nepieciešams konsultēties ar reimatologu, lai iegūtu specializētu diagnostiku un ārstēšanu.
Locītavu iekaisumu, piemēram, šo stāvokli, var ārstēt vairākos veidos. Var izrakstīt pretiekaisuma līdzekļus, lai samazinātu karstumu un pietūkumu, un pacienti var arī likt vēsas kompreses, lai mazinātu locītavu pietūkumu. Ja locītavas ir sāpīgas, var ievadīt medikamentus, lai mazinātu sāpes un nodrošinātu pacienta komfortu. Maiga vingrošana, piemēram, peldēšana un joga, dažreiz var palīdzēt mazināt iekaisumu, un fizikālā terapija ir vēl viena iespēja. Fizikālā terapija var arī palīdzēt pacientiem attīstīt spēku, lai, ja viņu locītavas deģenerējas, viņi būtu sagatavoti.