Kas ir Oma likums?

Oma likums ir fizikā izmantots likums, kas būtībā izskaidro, kā elektrība darbojas pareizi vienkāršā ķēdē. Lai izskaidrotu elektrisko procesu, likums parāda, kā trīs elektroenerģijas elementi – ampērs, pretestība un spriegums – darbojas kopā, lai izveidotu funkcionējošu elektrisko ķēdi. Likums nosaka, ka elektriskās strāvas daudzums, ko mēra ampēros, kas virzās pa vadītāju, ir proporcionāls vai vienāds ar spriegumu, bet ir apgriezti proporcionāls vadītāja pretestībai.

Likuma atbalstītājs un vārdamāsa bija Džordžs Saimons Omas, slavenais vācu fiziķis 1800. gadu sākumā. Strādājot par profesoru Ķelnes jezuītu ģimnāzijā Vācijā, viņš eksperimentēja un novēroja elektrības uzvedību vienkāršās ķēdēs ar dažādu vadu garumu. Viņš aprakstīja un dokumentēja visus rezultātus grāmatā “The Galvanic Circuit Investiged Mathematically”, kas sākotnēji tika noraidīta, bet vēlāk tika atzīta, kā rezultātā tika izveidots Oma likums.

Oma likumu var uzrakstīt vienkāršā matemātiskā vienādojumā: I = V/R, kur I ir elektriskā strāva, ko mēra ampēros, V ir spriegums un R ir pretestība. Šajā vienādojumā pretestība parasti ir nemainīgs mainīgais lielums, jo tās vērtība nav atkarīga no elektriskās strāvas daudzuma, bet gan no materiāliem, kas izmantoti ķēdes izveidošanai, piemēram, metāla vadiem un paša rezistora. Formulu var izteikt citās apgrieztās formās, piemēram, V = IR vai R = V/I. Šīs apgrieztās formulas var palīdzēt atrast viena elementa vērtību, ja divu citu elementu vērtības jau ir identificētas.

Būtībā ir trīs “patiesības” apgalvojumi, kas jāatceras saistībā ar Oma likumu. Pirmais apgalvojums ir tāds, ka I vērtība palielināsies vai samazināsies, ja V vērtība attiecīgi palielināsies vai samazināsies. Otrs apgalvojums ir tāds, ka I vērtība samazināsies, ja palielinās R vērtība un V vērtība nemainīsies. Trešais apgalvojums ir tāds, ka I vērtība palielināsies, ja R vērtība samazināsies un V vērtība paliek nemainīga.

Oma likuma principu var praktiski pielietot iekārtās un jebkurā iekārtā, ko darbina ar elektrību vai akumulatoru. Piemēram, vienkāršai gaismas diodei (LED) ir nepieciešami tikai 2 volti un 02 ampēri, lai iedegtos, bet tā ir savienota ar 6 voltu akumulatoru. Tas var izraisīt LED īssavienojumu, un ir nepieciešams rezistors, lai samazinātu strāvu. Izmantojot formulu R = V/I, var noteikt, ka ir nepieciešams rezistors, kas satur 200 omi, lai kontrolētu strāvu, kas ieplūst LED.