Ostomija ir ķirurga izveidots caurums ķermenī, caur kuru var izplūst ekskrementi. Ir gadījumi, kad ārstam ir nepieciešams izņemt vai apiet resnās zarnas vai urīnpūsli. Šādos gadījumos cilvēka atkritumu likvidēšana tiek nodrošināta ar stomas palīdzību. Parasti cauruma galu, ko sauc par stomu, pieved pie vēdera sienas. Terminu ostomija var izmantot arī kā sufiksu, lai aprakstītu, kurā ķermeņa daļā tika veikta operācija.
Ostomija bieži tiek izveidota situācijās, kad operācija labāk uzlabotu cilvēka dzīves kvalitāti. Piemēram, stomas var izmantot, lai palīdzētu dziedēt ķirurģisku brūci vai ievainojumu resnajā zarnā. Resnajā zarnā pirms izvadīšanas tiek uzglabāti atkritumi, un resnās zarnas ievainojumu var piesārņot izkārnījumi. Šādos gadījumos ķirurgs var izveidot stomiju virs apgabala, lai ļautu resnajai zarnai dziedēt. Šis stomas veids bieži ir atgriezenisks.
Ostomijas var veikt dažādās ķermeņa daļās. Trīs izplatīti veidi ir kolostomija, ileostomija un urostomija. Kolostomiju veic resnajā zarnā, ileostomu tievās zarnas pēdējā daļā un urostomu, lai urīns varētu apiet urīnpūsli. Šīm procedūrām bieži būs nepieciešama arī stoma, parasti vēdera rajonā pa labi vai pa kreisi no nabas.
Urostomiju bieži izmanto, lai apietu urīnpūsli. Šāda veida stomas gadījumā tiek izņemta daļa no tievās zarnas vai daļa no resnās zarnas un izmantota stomas izveidošanai. Šai stomai ir pievienots urīnizvadkanāls, kas ļauj urīnam apiet urīnpūsli un izplūst no ķermeņa. Ileostomija ir caurums, kas ved no tievās zarnas pēdējās daļas uz stomu. Šajā gadījumā stoma parasti atrodas pa labi no nabas.
Kolostomijas stomas bieži atrodas nabas kreisajā pusē, bet dažreiz tās var būt arī labajā pusē. Atrodoties kreisajā pusē, ir nepieciešams maiss, lai notvertu atkritumus. Ja stoma labajā pusē, parasti ir nepieciešams tikai spilventiņš. Dažreiz kolostomijā ir nepieciešamas divas stomas. Šādos gadījumos viena stoma izvada atkritumus, bet otra – gļotas.