Pacientu rehabilitācija ir plašs termins, kas aptver daudzus dažādus terapijas veidus un ārstēšanas programmas, kuru mērķis ir palīdzēt cilvēkiem atgūties no kāda veida novājinošām garīgām vai fiziskām slimībām. Dažos gadījumos rehabilitācija tiek veikta ambulatorā veidā, savukārt citi rehabilitācijas veidi tiek nodrošināti rehabilitācijas klīnikā vai centrā. Šeit ir daži pacientu rehabilitācijas piemēri, kas parasti ir pieejami.
Programmas, kas risina problēmas ar vielu lietošanu, ir viena no svarīgākajām pacientu rehabilitācijas formām. Dažas programmas ir vērstas uz to, lai palīdzētu cilvēkiem pārvarēt alkohola lietošanu un pārvarēt to, savukārt citas ir vērstas uz narkotiku rehabilitāciju. Šāda veida programma risinās gan fiziskus, gan emocionālus, gan garīgus simptomus, kas parasti ir daļa no atcelšanas procesa. Tajā pašā laikā alkohola un narkotiku rehabilitācija arī palīdz indivīdam sākt iedomāties dzīvi, kurā nav vielu ļaunprātīgas izmantošanas, mudinot viņus sākt atjaunot sociālos tīklus un apgūt darba prasmes, kas novedīs pie stabilas un pilnvērtīgas dzīves.
Vēl viens pacientu rehabilitācijas piemērs ir saistīts ar palīdzības sniegšanu indivīdiem pēc pilnīgas mobilitātes atgūšanas pēc operācijas vai kāda cita veida fiziskas traumas, kas ir traucējusi spēju brīvi pārvietoties. Šāda veida fiziskā rehabilitācija var ietvert intensīvu pārkvalifikācijas terapiju, lai palīdzētu cilvēkiem atkal iemācīties staigāt pēc insulta vai kā izmantot protezēšanu, lai pārvaldītu roku vai kāju. Bieži vien šāda veida terapija sākas slimnīcas uzturēšanās otrajā daļā un turpinās ar regulārām sesijām rehabilitācijas centrā. Rehab ilgums ir atkarīgs no stāvokļa smaguma pakāpes un no tā, cik grūtības pacientam piedzīvo atveseļošanās periodā.
Pacientu rehabilitācija var būt vērsta arī uz atveseļošanos pēc smagas emocionālas traumas. Trauma var būt saistīta ar pēkšņu tuvinieku zaudēšanu vai būt saistīta ar faktoriem, kas izraisa novājinošas emocionālas fobijas attīstību. Ar šāda veida rehabilitāciju pacienti var pavadīt laiku institūcijā, kamēr viņi ir stabilizēti, un pēc tam turpināt ambulatoro ārstēšanu, tiklīdz tiek novērtēts, ka viņi atkal spēj darboties sabiedrībā.
Daudzos gadījumos pacienta rehabilitācija ir pakāpenisks process, kas virzās uz priekšu rūpīgi uzraudzītā tempā. Procesa laikā rehabilitācijas specifika var tikt mainīta, lai pielāgotos pacienta jaunajām vajadzībām, kad viņš vai viņa uzlabojas. Atkarībā no stāvokļa smaguma pacientam var būt nepieciešama ļoti neliela rehabilitācija. Citos gadījumos rehabilitācijas process var ilgt vairākus mēnešus vai pat gadus.