Kas ir paredzamā socializācija?

Paredzamā socializācija ir socioloģijā pētīta parādība, kurā indivīdi meklē informāciju vai praktizē uzvedību, kas piemērota sociālajām grupām vai organizācijām, kurām viņi plāno pievienoties. Persona, kas pēta un garīgi mēģina sasniegt jauna darba apstākļus, piemēram, iesaistās paredzamā socializācijā. Nav nekas neparasts, ka cilvēki to dara ikreiz, kad viņi sagaida, ka nonāks arī jaunā sociālā situācijā. Dažos gadījumos tas ietver tikai garīgu mēģinājumu un plānošanu, kā vislabāk rīkoties jaunajā situācijā. Citos gadījumos tas faktiski ietver preventīvas izmaiņas uzvedībā, lai attīstītu un praktizētu jaunajai situācijai atbilstošu sociālo attieksmi.

Cilvēki dažreiz izmanto paredzamo socializāciju kā līdzekli, lai novērtētu, vai viņi būs piemēroti jaunai sociālajai situācijai. Pāris var izvēlēties dzīvot kopā pirms laulībām, piemēram, lai noskaidrotu, vai viņu saderība attiecas arī uz ikdienas mājas dzīvi. Ja cilvēks nespēj pielāgot savu sociālo uzvedību vai dzīvesveidu jaunajai uzvedībai, viņš var izvēlēties izvairīties no iekļūšanas jaunajā situācijā. No otras puses, paredzamā socializācija var ļaut indivīdiem pielāgoties jaunām sociālajām situācijām, kas bez šādas sagatavošanās padarītu viņus ārkārtīgi neērtas.

Paredzamā socializācija bieži tiek pētīta saistībā ar gatavošanos jauniem darbiem un centieniem virzīties uz priekšu profesionālajā dzīvē. Piemēram, koledžas students bieži iesaistās šāda veida socializēšanā, pārejot no studenta bieži neformālās dzīves uz jaunu profesionālo eksistenci. Tas var ietvert ģērbšanos vai ļoti profesionālu rīcību pat pirms darba atrašanas. Turklāt daži darbinieki, kas meklē labāku darbu, izvēlas ģērbties un uzvesties tā, it kā viņi jau ieņemtu šādus amatus. Tas palīdz gan sagatavot viņus augstajiem amatiem, gan informēt citus, ka viņi ir sociāli un profesionāli saderīgi ar vēlamo darbu.

Nav nekas neparasts, ka cilvēki savā ikdienas sociālajā dzīvē iesaistās paredzamā socializēšanā. Tikšanās ar tuviem draugiem, iespējams, neprasa nekādas īpašas domas vai mēģinājumus, taču cerības satikt jaunus cilvēkus bieži vien izraisa šāda veida socializāciju. Piemēram, pirms tikšanās ar laulātā vecākiem vai citiem cilvēkiem, kas atrodas tālu no parastās sociālās grupas, var atkārtot sarunu tēmas un uzvedību. Daudzos šādos gadījumos cilvēka prāta mēģinājums nav pat stingri apzināts. Tas drīzāk rodas no bailēm un bažām par turpmāko mijiedarbību un palīdz sagatavoties dažādām faktiskās sociālās mijiedarbības nenoteiktībām.