Pāresterifikācija ir organisks process, kurā spirta kombinācija ar esteri rada atšķirīgu spirtu. Procesam var būt nepieciešams pievienot katalizatoru, lai atvieglotu izmaiņas. Šīs pārejas radīšanai izmantotie katalizatori var būt vai nu skābe, vai bāze. Dažos gadījumos procesa sākšanai izmanto biokatalizatora fermentu.
Ķīmiskais process, kurā notiek pāresterifikācija, ir diezgan elementārs. Spirta esterus iegūst, apvienojot skābi ar spirtu uz ūdens bāzes un pēc tam destilējot maisījumu, lai noņemtu ūdeni. Ja spirtu un esteri apvieno ar katalizatoru, kas pēc būtības var būt skābs, bāzisks vai fermentatīvs, tas sāk ķīmisku reakciju. Katalizators ziedo vai savāc protonu atkarībā no tā, vai tas ir skābs vai bāzisks. Šīs izmaiņas liek spirta organiskajai grupai R” mainīties vietām ar estera organisko grupu R’. Rezultāts ir jauns esteris un spirts.
Pāresterifikācija tiek izmantota daudziem dažādiem mērķiem. Radītie esteri bieži vien smaržo saldi un tiek izmantoti vīraka un smaržu pagatavošanai. Spirta produktus var izmantot, lai nodrošinātu degvielu iekārtām un turpmākām ķīmiskām reakcijām. Dažos gadījumos šo procesu izmanto arī, lai izveidotu herbicīdus un citas rūpnieciskās stiprības ķīmiskās vielas.
Viens no labāk zināmiem šī ķīmiskā procesa piemēriem ir biodīzeļdegvielas radīšana. Biodīzeļdegviela ir ķīmisks savienojums, ko iegūst, pāresterificējot augu eļļu. Procesa laikā eļļā esošie triglicerīdi jeb tauki tiek pārvērsti izmantojamā degvielā. Šis pāresterifikācijas veids dažās valstīs tika izmantots, lai radītu biodīzeļdegvielu lielu transportlīdzekļu degvielai, pat pirms Otrā pasaules kara.
Biodīzeļdegvielas pāresterifikācija ir procesa fermentatīvā forma. Pirmais patents šim procesam tika izdots uzņēmumam Colgate 1950. gados, taču pētījumi par šo metodi tika veikti ilgi pirms šī datuma. Liela daļa agrīno pētījumu par biodīzeļdegvielas pāresterificēšanu aizsākās 1940. gados, kad ASV kara centieni bija vērsti uz ātru veidu atrašanu, kā ražot glicerīnu sprāgstvielām.
Pētījumi ir veikti arī biolipīdu pāresterifikācijas jomā. Specializētais metanols ir ražots laboratorijas apstākļos, izmantojot biolipīdus un šo ķīmisko procesu. Pētnieki ir spējuši izmantot augstu temperatūru un spiedienu, lai ierosinātu procesu šajos biolipīdu savienojumos.