Pašnodarbinātā persona ir persona, kas strādā kā ārštata darbinieks, neatkarīgs darbuzņēmējs vai kā vienīgais uzņēmuma īpašnieks. Šāda veida personas var strādāt no mājas biroja vai no atsevišķas darba telpas, ko viņa īrē vai viņai pieder. Parasti pašnodarbinātai personai ir unikāls vai specializēts prasmju kopums, kas viņai ļauj atrast darbu bez darba devēja vai aģentūras palīdzības. Tomēr ir daži ārštata darbinieki, kas izmanto aģentūras, lai palīdzētu viņiem atrast jaunus projektus un attīstīt jaunus klientus. Ir daudzas jomas, kurās cilvēks var strādāt kā pašnodarbināta persona.
Diezgan bieži pašnodarbinātā persona strādā radošā jomā. Piemēram, ārštata grafiskais dizaineris ir persona, kas uzņemas grafiskā dizaina darbus no vairākiem dažādiem klientiem. Ir arī ārštata rakstnieki, ārštata redaktori un ārštata tulkotāji. Dažos gadījumos pašnodarbināta persona izmantos dažas prasmju kopas, lai pabeigtu dažāda veida notiekošos projektus. Ārštata rakstnieks, kuram ir arī spēcīgas prasmes vairākās valodās, vienlaikus var uzņemties rakstīšanas un tulkošanas projektus.
Daudzos gadījumos mazā uzņēmuma īpašnieks ir pašnodarbināta persona. Ja sieviete atvērtu veikalu un vadītu to kā individuālu uzņēmumu bez citu darbinieku palīdzības, viņa tiktu uzskatīta par pašnodarbināto personu. Pat ja viņa veiktu uzņēmējdarbību ar veikala nosaukumu kā īpašniece un vienīgā strādniece, viņa tiktu uzskatīta par pašnodarbināto, lai gan viņa ir tehniski nodarbināta viņas izveidotajā uzņēmumā. Konsultanti tiek uzskatīti arī par pašnodarbinātajiem, ja viņi strādā patstāvīgi un ja viņiem nav papildu nodarbinātības citā uzņēmumā vai aģentūrā. Konsultants ir persona, kurai ir īpašas prasmes vai augsts zināšanu līmenis par noteikta veida uzņēmējdarbību, produktu vai nozari.
Pašnodarbinātās personas nodokļi ir diezgan atšķirīgi no nodokļiem personai, kura nav pašnodarbināta persona. Amerikas Savienotajās Valstīs pašnodarbinātā persona ir atbildīga par ienākumu deklarēšanu Iekšējo ieņēmumu dienestam (IRS) un par pašnodarbinātās personas nodokļa nomaksu. Šos nodokļus dažkārt var kompensēt ar uzņēmējdarbību saistīti izdevumi, piemēram, mājas biroja uzturēšanas izmaksas un darbam nepieciešamā aprīkojuma iegādes izmaksas.