Termins pensiju regulējums attiecas uz likumiem, kas pastāv daudzās valstīs, kas īpaši izstrādāti, lai aizsargātu sabiedrības locekļu pensijas līdzekļus. Ir spēkā likumi, kas ierobežo ieguldījumu sabiedrību iespējas uzņemties nepamatotu risku ar pensiju fondiem. Privātpersonām un uzņēmumiem var draudēt bargi sodi par pensiju noteikumu neievērošanu. Papildus privātpersonu aktīvu aizsardzībai ar pensijām saistītie likumi arī samazina iespēju, ka pensionāri zaudēs savus uzkrājumus un kļūs atkarīgi no valsts nodrošinātajiem pabalstiem.
Pensiju noteikumi lielākajā daļā valstu neļauj ieguldījumu sabiedrībām apvienot pensijas līdzekļus ar cita veida kontiem. Parasti pensiju nauda ir jāglabā atsevišķi no ieguldījumu sabiedrības aktīviem, un tas nozīmē, ka pensiju plāna dalībnieki nav pakļauti riskiem, kas izriet no ieguldījumu sabiedrības bankrota. Pensiju naudas un vispārējo uzņēmuma fondu nodalīšana arī likvidē jebkādu stimulu ieguldījumu sabiedrībai uzņemties nepamatotu risku ar pensijas naudu, jo ieguldījumu sabiedrība negūst tiešu labumu no pensijas konta pieauguma.
Brokeriem un ieguldījumu pārdošanas pārstāvjiem ir jāievēro pensiju regulējuma noteikumi, kas attiecas uz ieguldījumu ieteikumiem. Par neatbilstošu ieguldījumu fondu ieteikumu sniegšanu klientiem, lai palielinātu personīgās pārdošanas komisijas, tirdzniecības pārstāvjiem var draudēt naudas sods un zaudēt licences. Ieguldījumu sabiedrībām ir jāveic uzskaite par pensiju fondu ieguldījumu vēlēšanu pamatojumu.
Lielākajā daļā valstu pensiju noteikumi nosaka, ka ieguldījumu sabiedrībām ir jāpublicē ceturkšņa un gada rezultāti, kuros sīki izklāstīti pensiju fondu darbības rezultāti. Plāna dalībniekiem ir jāsaņem rezultātu kopija un izziņa ar informāciju par viņu pašu kontiem. Pārskatos jāiekļauj informācija par visām maksām, kas tika aprēķinātas kontā. Daudzos gadījumos pensiju regulējuma noteikumi ierobežo summu, ko pensiju glabātāji var iekasēt no dalībniekiem katru gadu.
Pensiju regulēšanas likumi nosaka arī ierobežojumus vērtspapīru veidiem, ko ieguldījumu sabiedrības var turēt pensiju fondos. Parasti ieguldījumu sabiedrības nevar izmantot pensiju fondus, lai iegādātos nelikvīdus vērtspapīrus, kurus nevar viegli pārdot. Ieguldījumu sabiedrībām ir jāievēro nodokļu noteikumi un tās nedrīkst pirkt vērtspapīrus, kas plāna dalībniekiem radītu negatīvas nodokļu sekas.
Dažas valdības nodrošina garantijas, kas aizsargā pensiju plānu dalībniekus no zaudējumiem, kas izriet no krāpšanas, ko izdarījušas pensiju sabiedrībās strādājošas personas. Daudzās valstīs lielākā daļa pensiju fondu veidu ir zināmā mērā apdrošināti no valsts valdības. Valdības garantijas nepasargā plāna dalībniekus no zaudējumiem, ko rada pensiju plāna vērtspapīru vērtības zaudēšana, bet gan aizsargā investorus no krāpšanas.