Petroleja, dažreiz pazīstama kā parafīna eļļa, ir degošs šķidrums, ko iegūst, destilējot naftu augstā temperatūrā. Tas ir plaši ražots kopš 1846. gada, lai gan tas kļuva populārs kā noderīgs elements tikai dažus gadus vēlāk, un tikai pateicoties vairāku ķīmiķu darbam attālos pasaules nostūros. 1851. gadā dibinātais uzņēmums Petroole Gaslight bija pirmais uzņēmums pasaulē, kas pārdeva šo degvielu gan komerciālai, gan mājas lietošanai.
Galvenie petrolejas lietojumi ir transportlīdzekļu apkure un degvielas uzpilde. Līdz elektrības izgudrošanai tas bija galvenais apgaismojuma avots, jo to plaši izmantoja mājas laternās. Amīši to joprojām izmanto šim nolūkam, taču šī degviela tiek uzskatīta par pārāk bīstamu, lai to izmantotu slēgtās vietās, un daudzas veselības aģentūras attur to izmantot kā apgaismojuma avotu. Tomēr sildītāji uz petrolejas bāzes ir populāri Āzijā, kur šķidrums ir viegli pieejams, un āra preču veikalos, kur to pārdod kā alternatīvu degvielu tūrisma krāsnīm.
Petroleja tiek izmantota kā primārais degvielas avots daudzu veidu lidmašīnām, tostarp raķetēm, lai gan šajā gadījumā degvielu sajauc ar šķidro skābekli, lai iegūtu pietiekami daudz apkures avota. Lai gan nav nevienas automašīnas, kuras varētu darbināt ar šo izstrādājumu, daudzi cilvēki to izmanto, lai pagarinātu benzīna kalpošanas laiku vai novērstu gāzes sasalšanu ziemā. Ir svarīgi atzīmēt, ka šī degviela ir tikpat gaistoša kā benzīns, tāpēc ar to vienmēr jārīkojas uzmanīgi.
Lai gan petroleja ir nāvējoša, ja tiek norīta, tā jau sen ir izmantota vairāku slimību ārstēšanai. Tautas medicīna to uzskata par spēcīgu pretlīdzekli čūsku kodumiem, kā arī to bieži izmanto utu iznīcināšanai un odu savairošanās novēršanai. Mazattīstītās valstīs ar ierobežotu piekļuvi zālēm to bieži izmanto kā alkohola aizstājēju, lai ārstētu griezumus un apdegumus, apturētu asiņošanu, kā arī pret pēdu un hemoroīdiem.