Termins “pilota kļūda” liek vēsam gan privāto, gan komerciālo pilotu asinīm. Šis ir termins, ko lieto, ja lidmašīnā notiek kāda veida negadījums, ko var izsekot pilota tiešai kļūdai vai pienācīgas rūpības neievērošanai. Neviens pilots lidojuma laikā nevēlas kļūdīties vai pieņemt sliktu lēmumu. Ja lidojuma laikā kaut kas notiek, tad, ja negadījums ir saistīts ar pilota kļūdu, tas var nozīmēt, ka pilots nav izdarījis visu, ko viņš vai viņa varēja darīt, lai izvairītos no negadījuma.
Tā kā katrā komerciālā gaisa kuģa sistēmā ir iebūvēts tik daudz dublēšanas, apzīmējums “pilota kļūda” iegūst papildu nozīmi. Ja komerciālā lidojuma negadījums tiek apzīmēts kā “pilota kļūda”, tad pilotam patiešām ir jāpieļāva liela kļūda. Tas ne vienmēr tā ir, lai gan daži negadījumi liecina tikai par pilota vai apkalpes kļūdu. Būtība ir tāda, ka pilots kontrolē lidmašīnu un viņam ir galavārds par visām darbībām, tāpēc pat cita apkalpes locekļa kļūdu var saukt par pilota kļūdu.
Viens no piemēriem ir Comair Flight 191, kas avarēja Blue Grass lidostā Leksingtonā, Ky 27. gada 2006. augustā. Lidmašīna Bombardier Candair Regional Jet avarēja pēc mēģinājuma pacelties pa nepareizu skrejceļu. Izmantotais skrejceļš bija pārāk īss, lai tajā ietilptu lidmašīna, un negadījumā gāja bojā 49 cilvēki. Otrais pilots vadīja pacelšanos un vadīja lidmašīnu uz nepareizo skrejceļu. Apkalpe pamanīja, ka uz skrejceļa nav iedegtas gaismas, kam vajadzēja būt norādei, taču viņi izvēlējās turpināt pacelšanos.
Nacionālā transporta un drošības pārvalde secināja, ka, lai gan lidostas tornī bija maz darbinieku un dispečeram visu izlidošanas laiku nebija vizuāls kontakts ar lidaparātu, pilotam vajadzēja veikt kontrolpārbaudi ar torni, lai pārliecinātos, ka lidmašīna atradās uz pareizā skrejceļa. Lai gan torņa nolaidība neko nepalīdzēja, ja pilots jau no paša sākuma būtu pieņēmis atbilstošus lēmumus, avārija varētu arī nenotikt.
Privātie piloti ir neaizsargātāki pret savu lēmumu sekām nekā viņu kolēģi, kas lido komerciālos nolūkos. Viņu lidmašīnas ir vieglākas, un tajās ir mazāk lieku sistēmu, lai, piemēram, palīdzētu izvairīties no visu elektrisko sistēmu zaudēšanas. Faktiski viens aprēķins saka, ka 78 procenti no visiem privāto gaisa kuģu negadījumiem ir pilota kļūdas dēļ. Vai tā bija patiesa pilota kļūda vai vienkārši neveiksmīgs lēmums, netiek precizēts. Visi ir uzskaitīti vienā kategorijā. Turklāt pilots, kas lido atsevišķi, varētu būt gatavs uzņemties risku, ko viņš vai viņa nekad neuzņemtos, pārvadājot pasažierus.
Lidmašīnas katru dienu droši paceļas un nolaižas, un pilotu kļūdas ir retums. Tas notiek, bet noteikti ir retāk nekā draivera kļūda. Lidošana ir vispāratzīta par drošāku pārvietošanās metodi nekā automašīna, kas labi runā par vairuma pilotu drošības rādītājiem.