Pilsētas saglabāšana ir ekoloģiska prakse zaļo zonu un dabas resursu saglabāšanai pilsētvidē. Pilsētu pagalmi, parki un upes var gūt labumu no pilsētu saglabāšanas prakses, kas parasti attīra piesārņojumu un veicina vietējo augu un dzīvnieku sugu populāciju. Pilsētu saglabāšana var ietvert arī vairāk koku, krūmu un ziedu stādīšanu pilsētu teritorijās, kas var palīdzēt pazemināt temperatūru un atsvaidzināt pilsētas gaisu. Ūdens un enerģijas taupīšana pilsētās var būt svarīga arī pasaules resursu saglabāšanai, jo lielākā daļa cilvēku tagad dzīvo pilsētu teritorijās. Drošāka sabiedriskā transporta ieviešana var arī palīdzēt videi draudzīgā pilsētplānošanā, jo tas parasti samazina oglekļa emisijas pilsētu teritorijās.
Piesārņoto pilsētu ūdeņu attīrīšana un šo ūdeņu aizsardzība var būt liela pilsētu saglabāšanas sastāvdaļa. Upes, ezeri, piekrastes zonas un citi ūdensceļi pilsētu teritorijās ir neaizsargāti pret piesārņojumu. Šo ūdeņu attīrīšana un aizsardzība pret turpmāku piesārņojumu var palīdzēt atjaunot ekosistēmu veselības stāvokli. Turklāt cilvēki, kas dzīvo pilsētu teritorijās, parasti vairāk izbauda tīrus, veselīgus ūdensceļus, kur var nodarboties ar makšķerēšanu, laivošanu un citām atpūtas aktivitātēm. Pilsētas ūdensceļu aizsardzība var arī palielināt pilsētu resursus, nodrošinot teritorijai papildu saldūdens piegādi.
Daudzi pilsētplānošanas ierēdņi uzskata, ka zaļo zonu iekļaušana pilsētas teritorijā var padarīt šo teritoriju patīkamāku un, iespējams, veselīgāku dzīvot. Koki un citi augi pilsētas parkos un bulvāros palīdz pazemināt gaisa temperatūru. Pilsētas teritorijas parasti ir būvniecība no betona, asfalta un citiem materiāliem, kas absorbē saules gaismu, paaugstinot gaisa temperatūru pilsētās. Koki un krūmi piedāvā ēnu, lai palīdzētu atdzesēt pilsētas. Tie var arī palīdzēt filtrēt pilsētas gaisa piesārņojumu, savukārt noteikumi par atkritumu apglabāšanu un āra ķīmisko vielu izmantošanu var palīdzēt vēl vairāk samazināt piesārņojumu.
Mazākās pilsētās saglabāšana bieži vien var nozīmēt vietu nodrošināšanu, kur var dzīvot vietējie dzīvnieki. Daudzi dzīvnieki turpina dzīvot kopā ar cilvēkiem mazākās pilsētās un mazpilsētās. Vietējās veģetācijas kultivēšana, aizsardzība pret augsnes eroziju un pat dažkārt patvēruma piedāvāšana vietējām sugām var būt daļa no pilsētas saglabāšanas. Pat visvairāk lauku kopienas var mudināt lauksaimniekus kultivēt vietējos augus, ko vietējās sugas izmanto pārtikai un pajumtei. Dārzniekus un naturālos lauksaimniekus var mudināt savākt lietus ūdeni tvertnēs vai mucās, lai laistītu labību un augus.