“Bezgaļas pirmdiena” ir kampaņa, kas mudina cilvēkus visā pasaulē katru pirmdienu pieņemt veģetāru diētu, cenšoties gan uzlabot veselību, gan saglabāt vidi. Džona Hopkinsa universitātes Sabiedrības veselības skola aizsāka šo iniciatīvu 2003. gadā, lai mudinātu amerikāņus būt aktīviem attiecībā uz savu uzturu un vairāk apzināties, kā individuāla pārtikas izvēle ietekmē vides ilgtspējību. Kampaņa ir izplatījusies visā Eiropā un Austrālijā, lai kļūtu par patiesi starptautisku kampaņu.
Bezgaļas pirmdienas kampaņas pamatprincipi ir divi: palīdzēt uzlabot vispārējo veselību, mudinot paļauties uz veselu, neapstrādātu un beztauku pārtiku, un samazināt cilvēku oglekļa pēdas nospiedumu, atsakoties no gaļas un gaļas produktiem tikai vienu dienu. nedēļa. Džona Hopkinsa Sabiedrības veselības skola lēš, ka, ja katrs cilvēks pasaulē tikai vienu dienu nedēļā izslēgtu gaļu no sava uztura, globālā veselība ievērojami uzlabosies un globālā gaļas pārstrādes nozare gadiem ilgi atņems savu oglekļa pēdu. Lielā mērā projekts tika izveidots, lai sasniegtu šos mērķus.
Pirmdiena bez gaļas galvenokārt koncentrējas uz gaļu, jo gaļā parasti ir daudz tauku. Jo īpaši sarkanajā gaļā ir daži no augstākajiem piesātinātajiem taukiem no jebkura regulāri patērēta ēdiena. Masu lauksaimniecības kaitīgās sekas un iespējamie humanitārie nodarījumi daudzās komerciālās gaļas iepakošanas rūpnīcās un kautuvēs ietekmē arī daudzu cilvēku lēmumu katru nedēļu atturēties no vismaz gaļas lietošanas.
Cilvēku mudināšana neēst gaļu nav viens no programmas mērķiem, kā arī projekta mērķis nav būtiski mainīt iedzīvotāju ēšanas paradumus. Pirmdienas projekta galvenais virziens ir mudināt cilvēkus nedēļas laikā ēst mazāk gaļas. Bezgaļas maltīšu koncentrēšana uz konkrētu dienu, pēc atbalstītāju domām, padarīs kustību patīkamāku plašākam cilvēku lokam.
Pirmdienas kampaņai ir nozīmīgas vairākos aspektos. Varbūt vissvarīgākais ir tas, ka pirmdien ir darba nedēļas sākums lielākajai daļai Rietumu pasaules. Cilvēkiem atgūstoties no nedēļas nogales, kas pārāk bieži ir piepildīta ar neveselīgiem ēdieniem un dzērieniem, nedēļas sākumā viņi var noteikt toni veselīgākai ēšanai un labākai izvēlei. Pētnieki un programmu virzītāji uzskata, ka, mudinot cilvēkus pieņemt veselīgus ieradumus, kad viņi atgriežas ikdienas darba rutīnā, viņi nostādīs viņus uz pareizā ceļa, lai izdarītu labāku pārtikas izvēli pat pēc pirmdienas. Tas dod labumu gan sabiedrības veselībai, gan videi kopumā.
Svarīga ir arī saukļa “Bezgaļas pirmdiena” aliterācija. Uzkrītošas frāzes un viegli iegaumējami teicieni ir svarīgi jebkuras mārketinga taktikas panākumiem un plašai lietošanai. Turklāt, izmantojot pirmdienas, šī kampaņa atšķiras no nacionālajām amerikāņu kampaņām bez gaļas gan pirmā, gan otrā pasaules kara laikā. Šo karu laikā Amerikas Pārtikas un zāļu pārvalde prezidentu Vilsona un Trūmena vadībā atbalstīja “Otrdienas bez gaļas” un “Trešdienas bez kviešiem”, lai palīdzētu karadarbībā un saglabātu krājumus un izejvielas.
Bezgaļas pirmdienu gandrīz visās valstīs slavē slavenības, vides aizstāvji un veselības aizstāvji. Tādas valstis kā Beļģija, Izraēla un Austrālija ir reklamējušas kampaņu, apvienojot to ar brīvprātīgām nacionālajām dienām “bez gaļas”. Tie tika uzņemti ar lielu repertuāru, taču bezgaļas pirmdienas iniciatīvas noturība ir saglabājusies tikai nelielai iedzīvotāju daļai.
Gandrīz katrā valstī ir bezgaļas pirmdienas frakcija, taču tās sekotāju mēdz būt maz. Tomēr kampaņa ir guvusi atbalstu starptautiski, un tās mērķis ir paplašināt savu sekotāju skaitu, palielinot komerciālo ekspozīciju, uzlabojot sociālo mediju klātbūtni un vairāk veidu, kā cilvēki var iesaistīties. Atbalstītāji rīko vairākas interneta vietnes, kurās dalībnieki var dalīties ar bezgaļas receptēm, katru nedēļu lejupielādēt īpašas bezgaļas pirmdienas receptes, sazināties savā starpā tērzētavās par informāciju par veselību un dažādu pārtikas produktu uzturvielu saturu, kā arī piedalīties diskusijās par globālo sasilšanu un citām t.s. “zaļās” tēmas.