Kas ir posma sacensības riteņbraukšanā?

Viens no nogurdinošākajiem sporta pasākumiem mūsdienās ir veloposma sacīkstes. Posma sacīkstes, kas notiek vairāku dienu garumā – līdz pat divām nedēļām vai ilgāk – sastāv no vairākām dienām, kurās sacīkšu dalībnieki ar velosipēdiem brauks garās distancēs. Posma sacīkstes var ietvert vairākas sacīkšu kategorijas, tostarp parastās šosejas sacīkstes, individuālo laika braucienu un komandas laika braucienu. Posma sacīkstēm tiek piešķirtas vairākas balvu kategorijas: kopvērtējuma līderis, labākais kāpējs, labākais sprinteris, labākais jaunais braucējs (vai jaunais braucējs) utt. Slavenās posma sacīkstes ietver Tour de France, Giro d’Italia un Vuelta Espana.

Parastā posma sacensību posmā braucēji startē masveidā un bieži izmanto komandas taktiku, lai tiktu priekšā grupai. Viena no svarīgākajām taktikām ir draftēšana vai aizķeršanās aiz cita braucēja, lai samazinātu vēja pretestību. Komandas dalībnieki pārmaiņus vadīs – nogriežot pretvēju – un kurš draftē, paliekot aiz citiem braucējiem. To sauc par vilkšanu. Turpinoties posma sacīkstēm, braucēju grupa, kas pazīstama kā peletons, sāks sadalīties, gatavojoties finišam. Ja konkrētais posma sacensību posms ir kalnu skrējiens, katras komandas labākie kāpēji nokļūs pozīcijā, lai kāpts uz uzvaru. Tas var notikt agrīnā stadijā vai vēlāk beigās. Ja posms ir sprinta finišs, komandu labākie sprinteri nokļūs pozīcijā, lai dotos uz finiša līniju.

Individuālais laiks posma sacensību laikā pārbauda katra braucēja individuālo spēku. Trase ir daudz īsāka nekā parastajam posmam, un tam ir nepieciešams īpašs velosipēds, ko sauc par laika triāla velosipēdu, kuram ir agresīvāka braukšanas pozīcija, aerodinamiskākas caurules un bieži vien ciets aizmugurējais ritenis, lai samazinātu vēja pretestību. Šajā posma posmā individuālais braucējs veic ātrāko laiku noteiktā trasē. Komandas laika izmēģinājums ir balstīts uz to pašu koncepciju, izņemot to, ka visa braucēju komanda strādās kopā, lai sasniegtu ātrāko laiku.

Posma sacensību kopvērtējumā uzvarētājs tiek noteikts pēc ātrāko laiku kopvērtējuma, kā arī individuālā posma laika bonusa. Līderis jebkurā posmā posma sacīkstes laikā parasti valkās īpaši paredzētu kreklu. Piemēram, Tour de France kopvērtējuma līderis valkā dzeltenu kreklu, lai apliecinātu, ka viņš ir vadībā. Sacensību laikā līdera krekls var mainīties vairākas reizes, taču sacensību galīgais uzvarētājs tiks apbalvots ar pēdējo dzelteno kreklu.