Kas ir potītes nestabilitāte?

Stabila potīte ir svarīga cilvēka spējai staigāt un skriet. Kad potīte kļūst sastiepta, saites un muskuļi, kas atbalsta potīti, var kļūt vāji. Potītes nestabilitāte rodas, ja cilvēka potīte ir kļuvusi pārāk vāja, lai staigātu, bieži vien pēc virknes sastiepumu. Persona ar potītes nestabilitāti var justies tā, it kā viņa potīte izdalītos nelīdzenā vai nelīdzenā reljefā. Tas var apgrūtināt staigāšanu, skriešanu vai piedalīšanos parastās aktivitātēs.

Parasti potītei ir ierobežota kustība uz augšu un uz leju, kā arī no vienas puses uz otru. Šo kustību diapazonu aizsargā saites un kauli, kas nodrošina, ka locītavas ir atbildīgas par šīm kustībām. Kad cilvēks sastiepj potīti, saites vai saistaudi, kas palīdz noturēt kaulus kopā, var izstiepties vai plīst. Atkārtota potītes sastiepšana var izraisīt potītes vājumu un nestabilitāti, kad cilvēks staigā.

Potītes saišu sastiepums var izraisīt arī nervu sensoru bojājumus, kas smadzenēm norāda potītes stāvokli. Sensori, piemēram, tie, kas atrodas potītes saitēs, ir atbildīgi par to, lai smadzenes zinātu roku, roku un citu ķermeņa daļu stāvokli pat tad, ja cilvēks tiem nepievērš uzmanību. Ja šie nervu sensori ir bojāti, cilvēkam ir vieglāk kļūdīties un tādējādi vairāk sabojāt potīti.

Potītes nestabilitātes ārstēšanas iespējas ir no speciāliem apaviem līdz rehabilitācijai un beidzot ar operāciju. Dažos gadījumos ir iespējams izmantot breketes vai apavus ar augstiem augšējiem papēžiem vai īpašiem papēžiem, kas palīdz noturēt potīti stabili ejot. Potītes nestabilitāti iespējams ārstēt arī ar fizioterapeita nozīmētiem stiprinošiem vingrinājumiem. Vingrinājumi stiprina saites un muskuļus potītes ārpusē, lai novērstu potītes izliekšanos. Šie vingrinājumi var arī palīdzēt cilvēkam atgūt jutību, dziedinot nervu sensorus, lai viņš varētu noteikt, kur tiek novietota pēda.

Ir gadījumi, kad ar rehabilitāciju nepietiek, lai ārstētu potītes nestabilitāti. Šādos gadījumos izvēles metode var būt operācija. Operācijas laikā ķirurgs var vai nu sasprindzināt saites, vai transplantēt citu saiti, ko parasti novāc no mazā pirksta, lai stiprinātu vai aizstātu potītes saiti. Jebkurā gadījumā pēc operācijas parasti seko atpūta un rehabilitācija. Pēc rehabilitācijas pacients parasti var atgriezties pie parastajām aktivitātēm, neizjūtot potītes nestabilitāti.