Dažas valdības ieslodzīs vai ieslodzīs dažus cilvēkus, pirms viņi būs izdarījuši noziegumu vai tiks apsūdzēti par to. To sauc par profilaktisko aizturēšanu. Lai gan daudzas valstis visā pasaulē iesaistās šajā darbībā, lai novērstu teroristu un citu sabiedrības apdraudējumu nodarīšanu, citas valstis, jo īpaši tās, kuras pārvalda diktatori, izmanto profilaktisko aizturēšanu, maz vai nemaz nerūpējoties par cilvēktiesībām.
Profilaktisko aizturēšanu nevajadzētu jaukt ar citu līdzīgu terminu – aizdomās turamo personu aizturēšana. Aizdomās turētā persona parasti tiek aizturēta vai nu pēc apsūdzības krimināllietā, vai tieši pirms apsūdzības uzrādīšanas aizdomās turētajam noziegumā. Preventīvā aizturēšana ļauj tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem ieslodzīt ikvienu, par kuru viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka viņi var izdarīt noziegumu.
Daudzas demokrātiskas valstis visā pasaulē izmanto profilaktisko aizturēšanu, lai apturētu iespējamos teroristu uzbrukumus. Piemēram, pēc vairākiem teroristu sprādzieniem Lielbritānijas valdība atļāva tiesībsargājošajām iestādēm iespējamos teroristus aizturēt līdz 14 dienām. 2006. gadā šis ierobežojums tika pagarināts līdz 28 dienām, bet 2008. gadā tas tika pagarināts vēlreiz, šoreiz līdz 42 dienām. Pēc noteiktā laika beigām ieslodzītie ir vai nu jāapsūdz noziegumā, vai jāatbrīvo.
Amerikas Savienotajās Valstīs daži konstitūcijas grozījumi garantē ieslodzīto tiesības. Saskaņā ar šiem grozījumiem personu nevar aizturēt bez juridiskās pārstāvības vai turēt bez apsūdzības noziegumā. Tomēr 2009. gadā ASV prezidents Baraks Obama sāka apspriest iespēju izveidot profilaktisku aizturēšanas sistēmu, kas teroristus varētu turēt uz nenoteiktu laiku bez tiesas. Šī ierosinātā sistēma bija paredzēta, lai bīstamos ieslodzītos no Gvantanamo līča aizturēšanas nometnes turētu nebrīvē pēc tās slēgšanas, taču šī ideja izraisīja virkni cilvēktiesību aizstāvju.
Daudzi no šiem aizstāvjiem arī uzskata, ka dažas citas valstis izmanto profilaktisko aizturēšanu, lai atņemtu indivīdiem viņu cilvēktiesības. Piemēram, Kostarikā personu var aizturēt līdz pat gadam bez kriminālapsūdzības vai tiesas. Tomēr faktiskais aizturēšanas ilgums var būt pat trīs gadi.
1960. gada Iekšējās drošības likums Malaizijā ir vēl viens preventīvas aizturēšanas likums, ko daudzas cilvēktiesību grupas cenšas atcelt. Saskaņā ar šo likumu amatpersonas var arestēt un aizturēt jebkuru personu, kuru viņi uzskata par draudu vai iespējamu noziedznieku. Divi gadi ir maksimālais laiks, ko šos ieslodzītos var turēt, taču daudzkārt šis preventīvais sods tiek pagarināts uz nenoteiktu laiku.