Prostatodinija attiecas uz hronisku prostatas dziedzera un apkārtējo zonu iekaisumu vīriešiem. Tas ir izplatīts stāvoklis, kas atšķiras no cita veida prostatas problēmām, jo to parasti neizraisa bakteriāla infekcija. Personai ar prostatodīniju, visticamāk, būs ievērojamas lokālas sāpes, kā arī grūtības urinēt. Šo stāvokli nevar tieši izārstēt, taču ārsti var mēģināt ārstēt pamatcēloņus un palīdzēt pacientiem pārvaldīt simptomus, izmantojot specializētas zāles. Operācija tiek veikta tikai tad, ja citi ārstēšanas pasākumi nesniedz palīdzību.
Prostatas dziedzeris, kas ražo svarīgus sēklu šķidrumus, ir izplatīta vecāku vīriešu veselības problēmu vieta. Prostatodinija visbiežāk skar vīriešus, kas vecāki par 50 gadiem, lai gan arī jaunāki cilvēki ir pakļauti šim stāvoklim. Cēloņi ārstiem nav labi saprotami, taču eksperti ir atklājuši, ka nervu traucējumi, vīrusi, strukturālas deformācijas un iepriekšējās bakteriālas infekcijas var izraisīt prostatodīniju. Pētījumi arī liecina, ka ilgstošam fizioloģiskam un psiholoģiskam stresam var būt nozīme prostatas iekaisumā.
Prostatodinija parasti izraisa hroniskas sāpes zonā starp anālo atveri un dzimumorgāniem. Personai var būt arī sāpīgums sēklinieku maisiņā, virs kaunuma kaula un muguras lejasdaļā. Sāpēm ir tendence pastiprināties urinējot, ejakulējot vai izkārnījumos. Cilvēks var urinēt vāji un biežāk nekā parasti. Ja šo traucējumu neārstē, tas var izraisīt erektilās disfunkcijas, pastāvīgu nogurumu un nespēju baudīt ikdienas aktivitātes.
Vīrietim, kuram rodas jebkādas prostatas problēmu pazīmes, ir svarīgi nekavējoties apmeklēt ārstu. Ārsts var veikt dzimumorgānu un prostatas fizisku pārbaudi un uzdot pacientam jautājumus par viņa simptomiem. Ja šķiet, ka prostata ir pietūkusi un jutīga, ārsts savāc urīna un asins paraugus rūpīgai laboratorijas analīzei. Paraugi, kuros ir neparasti augsts balto asinsķermenīšu līmenis un nav baktēriju pēdas, ir uzticami rādītāji. Lai izslēgtu prostatas vēža iespējamību, var veikt papildu pārbaudes, piemēram, audu biopsiju.
Kad diagnoze ir noteikta, ārsts var apsvērt daudzas ārstēšanas iespējas. Pacientam ar viegliem simptomiem var būt vienkārši jālieto bezrecepšu pretiekaisuma līdzekļi un izkārnījumu mīkstinātāji, lai atvieglotu simptomus. Smagākus gadījumus parasti var novērst ar specializētu medikamentu, ko sauc par alfa adrenerģisko blokatoru, kas palīdz mazināt iekaisumu un atslābināt muskuļus, kas apņem prostatas dziedzeri. Ja simptomi saglabājas, ārsts var apsvērt operāciju, lai noņemtu daļu vai visu prostatu. Veselīgs uzturs, emocionālas konsultācijas un biežas medicīniskās pārbaudes var palīdzēt vīriešiem tikt galā ar savu stāvokli un iemācīties uzturēt normālu dzīvesveidu.