Psiholoģiski traucējumi ir psihisks stāvoklis, kas traucē pacienta spēju veikt ikdienas dzīves uzdevumus, piemēram, darbu un personīgo aprūpi. Smagu traucējumu gadījumus var kvalificēt kā invaliditāti saskaņā ar likumu, kas dod pacientam tiesības uz izmitināšanu un atbalsta pakalpojumiem atbilstoši vajadzību līmenim. Tas arī nodrošina zināmu juridisku aizsardzību pret diskrimināciju skolā vai darbā. Garīgās veselības speciālisti var novērtēt cilvēkus ar aizdomām par psiholoģiskiem traucējumiem, lai noteiktu to raksturu un smagumu.
Daži stāvokļu piemēri, kas var izraisīt traucējumus, ir klīniska depresija, šizofrēnija, bipolāri traucējumi un trauksme. Arī citi garīgās veselības stāvokļi var izraisīt psiholoģiskus traucējumus. Var būt iespējams pārvaldīt traucējumus ar medikamentiem, terapiju un citiem pasākumiem. Tas var uzlabot pacienta spēju darboties un var samazināt traucējumu smagumu. Pastāvīga aprūpe pacienta dzīves laikā var būt nepieciešama, lai risinātu izmaiņas personas garīgās veselības stāvoklī, kas var rasties, reaģējot uz vides faktoriem, zāļu toleranci un citām problēmām.
Ikdienas dzīves uzdevumus var iedalīt vairākās kategorijās. Pašapkalpošanās ir viena no tām. Pacientiem ar psiholoģiskiem traucējumiem var būt problēmas ar personīgo higiēnu, piemēram, ģērbšanos un vannošanos, kā arī tādas vajadzības kā ēšana, mājas uzkopšana un tā tālāk. Citiem pacientiem var būt grūtības darbā vai skolā. Viņi, iespējams, nespēs ieņemt darbu vai veiksmīgi izpildīt skolas uzdevumus.
Pacientiem ar psiholoģiskiem traucējumiem var būt arī sociālas problēmas. Spēja sazināties ar cilvēkiem, iegūt draugus un skaidri sazināties var būt ierobežota pacientiem ar dažām diagnozēm. Piemēram, depresija var palielināt apātijas sajūtu un apgrūtināt pacienta socializēšanos un draudzības uzturēšanu. Šizofrēnija var izraisīt maldus un halucinācijas, kas kavē saziņu, pārliecinot pacientu, ka draugi patiesībā ir ienaidnieki.
Garīgās veselības novērtējums var noteikt psiholoģisku traucējumu pazīmes un ļaut aprūpes sniedzējam piešķirt pacientam punktu skaitu. Cilvēki ar nelielām sociālām, personiskām vai darba problēmām var saņemt zemus punktus. Palielinoties problēmu intensitātei, punktu skaits var pieaugt, norādot, ka pacientam nepieciešama lielāka ārstēšana un atbalsts.
Piemērotas naktsmītnes var būt atkarīgas no iestatījuma un konkrētā stāvokļa. Piemēram, palīgs var palīdzēt pacientam ar psiholoģiskiem traucējumiem, kuriem ir problēmas ar pašaprūpi. Studentam ar līdzīgām problēmām var būt nepieciešams vairāk laika uzdevumu veikšanai, vai darbiniekam var būt nepieciešama klusa darba vieta, lai mazinātu uzmanību.